Hroniskas virsnieru mazspējas ārstēšana:
Hroniskās virsnieru mazspējas slimniekiem jākompensē glokokortikoīdu un minerālkortikoīdu deficīts. Lai kompensēto glokikortikoīdu deficītu, var izmantot kortizonu kam ir arī minerālkortikoīda iedarbība. Preperāta dienas deva – 12,5 – 50 mg. Lielākā preperāta dienas devas daļa, apmēram divas trešdaļas, jāsaņem no rīta, atlikusī viena trešdaļa pēcpusdienā, tādējādi cenšoties imitēt normālo glikokortikoīdu sekrēciju. Ja ārstēšanā izmanto kortizonu ( hidrokortizonu), tā vidējā dienas deva ir 30 mg, ja pretnizolonu – 7, 5 mg. Preperātus ieteicams iedzert ēšanas laikā vai arī kopā ar pienu vai kādu antacīdu šķidrumu.
Iepriekš minētajiem preperātiem ir dažāda minerālkortikoīdā aktivitāte. Aptuveni vienāda tā ir kortizolam un kortizonam, bet 3 – 4 reizes mazāka pretnizolonam un 100 reizes mazāka deksametazonam. Prakse liecina, ka daļai hroniskās virsnieru mazspējas slimnieku, kuri lieto kortizonu vai kortizolu, minerālkortikoīdu preperātu lietošana nav vajadzīga. Lietojot pretnizolonu, to pacientu īpatsvars, kuriem papildus jāsaņem minērālkortikoīdi, pieaug. Tātad, ārstējot hroniskās virsnieru mazspējas pacientus, jebkurā gadījumā taktikai jābūt individuālai un jānoskaidro, vai nepieciešama substitūcija arī ar minerālkortikoīdiem. Tēorētiski tas nozīmē, ka minērālkortikoīdi jāordinā, ja plazmā uz iepriekšējās terapijas fona ir zema aldosterona koncentrācija. Tomēr praktiskajā darbā ieteicams vadīties pēc vienkāršota kritērija – minerālkortikoīdu lietošana nepieciešama gadījumos, ja terapija ar kortizonu, kortizolu vai prednizolonu nenodrošina normotenciju bez ortostāzēm un normālu kaliēmiju.
…
