HIV – tas ir vīruss.
HIV – saīsinājums no human immunodeficiency virus (angļu val.), tulkojumā tas ir – cilvēka imūndeficīta vīruss.
Hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas nonākot organismā lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Ar šo vīrusu inficētu cilvēku sauc par: HIV – inficētu; HIV– seropozitīvu vai HIV vīrusa nēsātāju.
Šim vīrusam sagraujot imūnsistēmu, rodas AIDS – kas jau ir slimības izpausme.
Ir divi HIV vīrusa tipi – pirmais un otrais. Inficējoties ar jebkuru no tiem, var saslimt ar AIDS, tomēr HIV2 ir mazāk agresīva šo vīrusu forma.
Katru dienu ar HIV inficējas vairāk nekā 8000 cilvēku.
Par HIV infekcijas un AIDS izplatības sākumu pasaulē uzskata laiku no 1980. līdz 1984. gadam. Par HIV vīrusa sākuma epicentru uzskata Āfrikas kontinenta Subsahāras rajonu, kur infekcija sāka izplatīties jau 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Āfrika ir vienīgais reģions pasaulē, kur HIV infekcija izplatās gandrīz tikai heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā un vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā. Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties septiņdesmito gadu otrajā pusē, Latīņamerikā astoņdesmito gadu sākumā, galvenokārt homoseksuāli un biseksuāli orientētu vīriešu , kā arī narkomānu vidū.…
