Ievads
Galvassāpes ir vienas no visbiežākajiem, reizēm ļoti nopietniem, sāpju iemesliem, kādēļ pacients griežas pēc palīdzības. Lielākoties galvassāpes ir tenzijas tipa vai migrēnas formā. Lai gan šāda veida galvassāpes nav dzīvību apdraudošas, tas tomēr var novest pie pastāvīga sāpju sindroma un darba nespējas. Dažreiz galvassāpes var būt kā pazīme smadzeņu audzējam, kas prasa savlaicīgu diagnostiku un līdz ar to iespējamu ārstēšanu. Savukārt, subarahnoidāls asins izplūdums ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas prasa tūlītēju rīcību tālākai pacienta novirzīšanai stacionāra ārstēšanai.
Pēc pasaules statistikas datiem līdz 80% pieaugušo mēdz būt periodiskas galvassāpes. 2001. gadā ASV 9, 876,000 cilvēku griezušies pie ārsta vizītē šī iemesla dēļ [15].
Tomēr pēc ASV datiem 49% no pacientiem nemeklē profesionālu ārstēšanu (ārstējas paši), taču no tiem, kuri to meklē, diemžēl tikai 28 % ir apmierināti ar terapijas efektivitāti [2].
Savukārt pētījumā „Paredzot galvassāpju vizīšu skaitu pacientiem, kas apmeklē ģimenes ārstu” (Predicting the Number of Headache Visits by Type of Patient Seen in Family Practice”, autori-- L.A. Hasse, P. N.Ritchey, R.Smith), salīdzināja galvassāpju dēļ noteikto diagnožu skaitu gadā, ņemot vērā pacientu vecumu un dzimumu. Tika konstatētas sekojošas biežāk uzstādītās diagnozes: migrēna, tenzijas tipa galvassāpes, nespecifiskas galvassāpes, sinusīta izraisītas galvassāpes. Izpētes dati tika veikti uz 4,112 pacientiem, kuri bija veikuši 9,332 apmeklējumus ar sūdzībām par galvassāpēm.
Austrumeiropas epidemioloģiskie pētījumi par galvassāpju izplatību: Baltkrievijā uz 10, 3 miljoniem iedzīvotājiem reģistrēti 1,7 miljoni gadījumu, Igaunijā uz 1, 34 miljoniem iedzīvotājiem reģistrēti 221,9 tūkstoši gadījumu, Latvijā uz 2, 30 miljoniem iedzīvotājiem reģistrēti 381,557 gadījumu, Lietuvā uz 3, 60 miljoniem iedzīvotājiem reģistrēti 596,557 gadījumu skaits [3].
Mugurkaula deformācijas dēļ izraisītas galvassāpes vai ilgstoša acu sasprindzinājuma radītas (piemēram, strādājot ilgstoši ar datoru) galvassāpes kļūst arvien biežāk sastopamas [18].
Daudz retāk galvassāpju cēloņi ir sekundāra rakstura: arteriālās hipertensijas vai to krīžu izraisītas, smadzeņu audzēji, cerebrālas aneirismas, galvas traumas, meningīts, encefalīts un citu iemeslu dēļ. Tomēr šīs galvas sāpes ir īpaši uzmanības un izpētes vērtas to iespējamo komplikāciju dēļ [10].
1.Galvassāpju vispārējais raksturojums
Galvassāpes(GS) (grieķu valodā: cephalgia) ir sāpes vai diskomforta sajūta galvā, kas var parādīties pati kā saslimšana vai būt daudzu citu slimību pavadošais simptoms [7].
…
