Ultravioletais starojums un tā ietekme uz cilvēka veselību

4. Kopsavilkums
1. Ultravioletais starojums ir Saules starojuma daļa, kā arī starojums no citiem mākslīgi radītiem izstarojuma avotiem. UV ietver elektromagnētiskā starojuma viļņus ar garumu no 100 līdz 400 nm, kuri iedalās 3 joslās: UVA, UVB un UVC. Stratosfēras ozona slānis gandrīz pilnībā absorbē visu saules UVC (100-280 nm) starojumu, un Zemes virsmu sasniedz tikai lielākā daļa (apmēram 90%) UVA (315 – 400 nm) un apmēram 10% UVB (280-315 nm) starojuma.
2. Melanoģenēze - ādas pigmenta veidošanās - pigments melanīns ultravioletā starojuma ietekmē izgulsnējas ādas virskārtā. Tā ir organisma aizsargreakcija dziļāko audu pasargāšanai no saules staru tiešas iedarbības.
3. Saules starojuma spektrs ir ļoti plašs, un iedarbība uz ādu katrai spektra daļai ir atšķirīga. Dažāda garuma UV starojums ādā izraisa dažādas reakcijas. Ultravioletā A starojuma (UVA) pamat¬iedarbība ir pigmenta melanīna sintēze. UVA labi iekļūst dermā, un liela starojuma deva var izraisīt eritēmu. Tikai 10 – 20% ultravioletā B starojuma (UVB) iekļūst dziļāk par epidermu līdz dermai, izraisot iedegumu, saules apdegumu, priekšlaicīgu ādas novecošanu. Ultravioletais C starojums (UVC) pat relatīvi lielā devā no mākslīgiem avotiem nespēj iespiesties dziļāk par epidermas raga kārtu.
4. Uz pretiedeguma krēmiem rakstītais SPF (saules aizsardzības faktors; angliski – sun protection factor) ir mērvienība, kas norāda, cik ilgi cilvēks var pavadīt tiešos saules staros, negūstot apdegumu.
…