Lielā mēra skaidrojumi un laikabiedru reakcija uz epidēmiju

SECINĀJUMI
Melnajai nāvei 14. gadsimta vidū izplatoties Rietumeiropā, tālaika cilvēku vidū noformējās trīs vadošie mēra skaidrojumi, kas arī noteica viņu tālāko rīcību: reliģiskais skaidrojums – uzskats, ka slimību uzsūtījis Dievs, lai panāktu grēku nožēlu; pusracionālais jeb zinātniskais skaidrojums, un racionālais skaidrojums – uzskats, ka slimību izraisījuši ebreji.
Reliģiskais skaidrojums ir tas, ka viduslaiku cilvēki uzskatīja, ka mēri cilvēcei ir uzsūtījis Dievs, tādējādi vēloties panākt cilvēku grēku nožēlu. Cilvēki arī lūdza Dievu cerībā, ka viņš neārstējamo sērgu arī noņems. Parādījās arī radikālāka kustība - flagellanti, kuri uzskatīja, ka var iežēlināt Dievu ne tikai lūdzot, bet vainu izpirkt arī ar asinīm – šaustot miesu.
Pusracionālais skaidrojums ir tas, ka parādījās uzskats, ka mēri izraisījis īpašs planētu – Saturna, Marsa un Jupitera – izvietojums Ūdensvīra zīmē 1345. gada martā, kas gaisā izraisīja nāvejošu gaisa piesārņojumu. Cilvēki, kuri atbalstīja šo uzskatu, apzinājās, ka no piesārņotā gaisa elpošanas izvairīties nevar, tomēr izvairījās no kontakta ar slimajiem un mēģināja ievērot veselīgāku dzīvesveidu.
Racionālais skaidrojums viduslaiku cilvēkiem bija tas, ka, viņuprāt, mēri izraisīja ebreji, kuri saindēja akas un upes, lai kaitētu kristiešiem. Līdz ar to sākās plašas ebreju vajāšanas. Lai gan pāvests izdeva īpašu bullu, lai aizsargātu ebrejus, izveidojās vēl lielāka plaisa starp ebrejiem un kristiešiem, turklāt ebreju nogalināšana slimības izplatību neapturēja.
Apkopojot secinājumus, var teikt, ka mēra skaidrojumi tam laikam un tajā laikā valdošajam pasaules uzskatam bija atbilstoši un saprotami, bet tikai mēra pusracionālā skaidrojuma piekritējiem, kuri rīkojās atbilstoši norādījumiem, bija reālas iespējas no slimības izvairīties.
…