Alkoholisms kā sociāla problēma

Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam ir salīdzinoši liels. Pievienojot lielāku akcīzi alkoholam, samazinātos dzeršana jauniešu vidū un būtu īstermiņa ielāps valsts budžetam, bet pieaugušie vairāk dzertu nelegālo alkoholu. Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir vismaz trešdaļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā.[7] Ja valdība paaugstina alkohola akcīzi, vismaz daļu iegūtās naudas būtu jānovirza Iekšlietu ministrijai tādu struktūru stiprināšanai, kas var un vēlas apturēt "točku" darbību, pastiprināt muitas kontroli un pieķert negodprātīgus muitniekus un robežsargus, kas pāri Latvijas robežām pumpē nelegālu alkoholu un cigaretes. Taču Eiropā alkohola ierobežošana nenozīmē tikai akcīzes celšanu, bet arī cita veida nodokļu un nodevu politiku, piemēram, ļoti dārgas licences par alkohola tirdzniecību gan mazumtirdzniecībā, gan izlejamā veidā.
Svarīgi ir pašam alkohola atkarīgajam apzināties problēmu un rast vēlmi to risināt. Lai likvidētu alkoholismu, svarīgi ir izslēgt no savas dzīves alkoholu pilnībā. Problēmu risināt palīdz vairākas organizācijas, atbalsta grupas un ārstniecības iestādes, piemēram, Anonīmo alkoholiķu grupa, rehabilitācijas centri u.c.. Svarīga ir paša vēlme mainīt savu dzīvi, procesu stimulē, protams, arī tuvinieku atbalsts.
…