Iedzimtās sirdskaites ir diezgan bieži sastopama pataloģija. Iedzimtās sirdskaites ir viena no biežākajām iekšējo orgānu iedzimtām attīstības anomālijām un visbiežākais nāves iemesls perinatālā periodā. Izolētas koronāro artēriju anomālijas bērniem ir viena no visretāk sastopamajām iedzimtām sirds patoloģijām, taču relatīvi bieži tās sastop kombinācijā ar citām iedzimtajām sirdskaitēm. Kā izolētu patoloģiju sastop to 0,3%–2% no iedzimtām sirdskaitēm. Ir zināmas vismaz 35 iedzimtas sirdskaites un 90 to patanatomiskie varianti. Savukārt, gandrīz 1% jaundzimušo populācijā ir kāda no iedzimtām sirdskaitēm (Latvijā tas sastāda aptuveni 200 jaundzimušo gadā). Iedzimta sirdskaite ir galvenais mirstības cēlonis vecumā līdz vienam gadam. Aptuveni trešdaļai no tiem, kas piedzimuši ar sirdskaiti, pirmā dzīves gada laikā attīstās sirds funkciju dekompensācija. Aptuveni 80% pacientu tiek konstatēta vienkārša jeb izolēta sirdskaite, kas skar vienu kardiālu struktūru (piemēram, sirds vārstuli, priekškambaru starpsienu, kambaru starpsienu, lielās artērijas). Viens no biežākajiem iedzimto sirdskaišu veidiem ir ātriju starpsienas defekts (ASD), kas kā izolēta sirdskaite sastāda apmēram 7% no visiem iedzimtajiem sirds defektiem. Pieaugušo vecumā ASD sastāda aptuveni 50% no visām sirdskaitēm. Agrīnai riska grupas atpazīšanai jau grūtniecības laikā, kā arī pēc piedzimšanas var būt izšķiroša loma bērna turpmākajā dzīves kvalitātē un prognozē. Straujie sasniegumi medicīnisko tehnoloģiju attīstībā ļauj ķirurģisku korekciju vietā veikt mazinvazīvās manipulācijas.…
