“Mazs bērns tver pasauli ar pirkstiem, tā viņš to atklāj, sajūt tās struktūru.” “Rokas ir cilvēka ārējās smadzenes.” Kants.
Franču filosofs Moriss Merlo-Pontī uzsver, ka nav iespējams prāta un ķermeņa nošķīrums cilvēku dzīvē, jo mentālais pats par sevi ir ķermenisks. Ikviena cilvēka darbība ir ķermeniska, pat ja netiek izdarītas redzamas kustības. Ķermeniska ir runāšana un klausīšanās, dzirdēšana un redzēšana, domāšana. Merlo-Pontī prātu nosauc par ķermeņa otru pusi; Huserls apgalvo, ka prāta darbība un domas ir refleksija par to, ko ķermenis uztvēris. Savā pēdējā darbā „Acs un gars” Merlo-Pontī raksta, ka ķermenis ir redzējuma un kustības savijums: „Man pietiek redzēt kādu lietu, lai zinātu, kādas kustības ir jāizdara, lai to panāktu un aizsniegtu, pat ja man nav zināms, kā tas darās nervu mehānismā.”.
Skolas apmācība bērnam galvenokārt ir piedāvātās informācijas uztvere un apgūšana. Šeit ļoti svarīgs ir tieši informācijas uztveres process. Parasti tiek uzskatīts, ka izglītība ir tīri intelektuāls process un ķermenim uzmanība tiek pievērsta vienīgi peldētapmācībā un fizkultūrā, darbmācībā. Taču bērni ir dažādi un arī informāciju viņi uztver dažādi. Atkarībā no uztveres un informācijas apstrādes īpatnībām cilvēkus nosacīti var iedalīt četrās kategorijās:
Vizuāli orientētie – cilvēki, kuri lielāko daļu informācijas uztver ar redzes palīdzību.
Audiāli orientētie – tie, kuri galvenokārt uztver informāciju caur dzirdes kanālu.
Kinestētiķi – cilvēki, kuri lielāko daļu informācijas uztver ar citu sajūtu (oža, tauste u.c.) un ar kustību palīdzību. Tie ir cilvēki, kas vairāk orientējas uz savās sajūtām un pārdzīvojumiem, nevis uz dzirdi un redzi.
Diskrētie – viņiem informācijas uztvere notiek galvenokārt ar loģiskas apdomāšanas palīdzību, ar ciparu, loģisku secinājumu palīdzību. Šī ir visretāk sastopamā kategorija, bet jaunāko un vidējo skolas klašu skolēniem šāds informācijas uztveres veids vispār nav raksturīgs.
Šajā darbā tiks aplūkota to cilvēku apmācība, kam raksturīga kinestētiskā uztvere. Kinestētiķi komunikācijā vairāk izmanto žestikulāciju un ķermeņa valodu. …
