Bioloģiskos riskus varētu sagrupēt šādi:
mikroorganismi un to toksīni (vīrusi, baktērijas, sēnes un to produkti), kas izraisa infekcijas slimības vai alerģijas;
antropodi (posmaiņi, arahnīdi, vēžveidīgie, insekti), kuru kodieni vai dzēlieni rada ādas iekaisumu, intoksikācijas, alerģiskas atbildes reakcijas vai pārnes infekciju slimības;
augstāko augu alergēni un toksīni, kas izraisa dermatītu, rinītu vai astmu;
mugurkaulinieku dzīvnieku olbaltumi (urīns, feces, mati, spalvas, siekalas un epitēlijs), kas var izsaukt organisma sensibilizāciju.
Potenciālu bioloģisko kaitējumu strādniekiem var radīt arī zemākie augi (ķērpji, papardes, aļģes) un dzīvnieki - bezmugurkaulinieki (protozoji, šistosomas), kā arī apaļtārpi (ascaris).
Mikroorganismi ir mikroskopiski, galvenokārt, vienšūnas organismi. Pie tiem pieder dažādas mikroskopisku organismu grupas - baktērijas, aktinomicētas, mikroskopiskās sēnītes, aļģes, vienšūņi un vīrusi. Mikroorganismi spēj sintezēt dažādas bioloģiski aktīvas vielas - aminoskābes, fermentus, antibiotikas, vitamīnus u.c. Raugu un baktēriju ierosinātos rūgšanas procesus plaši izmanto spirta rūpniecībā un dažādu piena produktu ieguvē. Līdztekus mikroorganismiem, kuru vielmaiņas norises un produktus cilvēki spēj izmantot savā labā, ir arī parazītiski mikroorganismi - infekciju slimību ierosinātāji. Kaut gan patogēnie vai slimību ierosinošie mikroorganismi ir tikai neliela daļa no visas mikroorganismu populācijas, uzmanība tiek pievērsta tieši tiem, kuri negatīvi ietekmē cilvēkus, augus un dzīvniekus.…
