1.8. Radiācijas ietekme
Ietekmē uz šūnu. Brīvo radikāļu un dažādu molekulu mijiedarbības rezultātā rodas peroksīdi, norisinās oksidēšanās reakcijas. Sūnās uzkrājas daudz pārmainītu molekulu, kas pastiprina radiācijas primāro efektu. Novērojamas daudzveidīgas hromosomu transformācijas (pārrāvumi, fragmentācija u.c.). Šie procesi un gēnu mutācijas maina šūnas ģenētisko informāciju, kavē DNS un citu specifisko olbaltumu sintēzi, traucē vielmaiņas procesus. Apstarojums var izraisīt šūnas bojāeju vai arī kavēt tās dalīšanās procesu. Somatiskā šūna ar laiku var transformēties ļaundabīgā audzējā šūnā, bet hromosomu aberācijas var kļūt par cēloni pārmantotām slimībām.
Jonizējošais starojums audos izraisa vielu veidošanos, kuras pastiprina radiācijas postošo efektu – vislielākā aktivitāte ir lipīdu produktiem: peroksīdiem, epoksīdiem , aldehīdiem, ketoniem. Radioterapijā kaitīgo šūnu nonāvēšanai izmantotā doza sasniedz 250 Gy.
Audu jutība pret jonizējošo starojumu ir dažāda. Ja jonizējošā starojuma doza ir liela, šūnas iet bojā, cēloņi: neatgriezeniski hromosomu aparāta bojājumi, metaboliskie traucējumi un apstarojuma rezultātā radusies toksisko vielu darbība.
Ietekme uz organismu. Ir dozu intervāli, kuros bioloģiskais efekts mainās tikai kvantitatīvi. Tādējādi cilvēkiem nozīmīgās apstarojuma dozas var sagrupēt:
• Ļoti lielās apstarojuma dozās,
• lielās apstarojuma dozās,
• vidējās apstarojuma dozās,
• mazās apstarojuma dozās.
Katrā no šīm devu grupām ir tā raksturīgi bioloģisko bojājumi kompleksi un bioloģiskās reakcijās laiks. Ļoti lielas un lielas apstarojuma dozas izraisa noteiktus starojuma sindromus, un organisms iet bojā īsā laikā. Vidēja apstarojuma dozas izraisa akūto vai hronisko staru slimību, bet mazas apstarojuma devas iedarbojas tikai uz jutīgākajām organisma sistēmām un bieži ir organisma vēlīno pārmaiņu cēlonis.
Jonizējošās radiācijas bioloģiskie bojājumi. Apstarotajā organismā notiek dažādas pārmaiņas: rodas fiziski, ķīmiski un bioloģiski bojājumi. To smagumu ietekmē dažādi faktori:
• saņemtās radiācijas daudzums,
• radiācijas intensitāte un veids, kādā tā saņemta,
• radiācijas starojuma tips un enerģija,
• apstarotās vides raksturs.
Dzīva organisma apstarošanas procesā galīgās izmaiņas būs atkarīgas no aizsargmehānismu darbības, savukārt bioloģiskā bojājuma smagums un tā tips ir atkarīgs arī no dzīvā organisma veida, skarto orgānu uzdevuma dzīvības procesos un laika perioda, kurā tie apstaroti nepārtraukti vai ar pārtraukumiem.
…
