Dorotejas Oremas teorijas pielietošana māsu praksē

Teoriju var labi lietot kā praksē, tā izglītībā.
Oremas nosauktās fizioloģiskās pamatvajadzības(no 1. līdz 5.) līdzīgas V.Hendersones teorijā aprakstītajām vajadzībām. Orema un Naitingeles teorijas ir līdzīgas ar to, ka lai pacients sasniegtu mērķi, viņš var to izdarīt ar māsas palīdzību.
Māsām aprūpējot pacientus,ir jāņem vērā viņu pašaprūpes spēja vai nespēja.Ja pacients kaut ko nav spējīgs veikt pats, tad to kompensē māsa,bet citos gadījumos, māsai ir tikai atbalstoša un izglītojoša funkcija. Piemēram, kad cilvēkam ir rokas lūzums,viņam ir jādod iespēja veikt pašaprūpi,lai viņš nejustos atkarīgs, šajā situācijā viņš var veikt personisko higiēnu, ēst.Māsas palīdzība var būt vajadzīga apģērbjot pacientu, mazgājot pacientu vannā. Orema uzskata, ka aprūpēt pacientu vajatdzētu profesionāļiem.Viņa izvirza piecas aprūpes pamatmetodes,kas palīdz pacienta pašaprūpes spējas:darbību veikšana pacienta labā,pacienta vadīšana,pacienta atbalstīšana(garīga un fiziska),organizēt apkārtējās vides uzlabošanu,pacienta apmacība.Aprūpes galvenais mērķis ir saglabāt cilvēka veselumu, viņa labklājību un uzturēt normālu attīstību.Tādēļ veicot aprūpi jāapmāca pacient (viņa tuvinieki vai citi) nodrošināt nepieciešamās pašaprūpes vajadzības, kā arī saglabāt veselumu un labklājību. Dažās situācijas aprūpes mērķis ir mazināt ciešanas vai stabilizēt pacienta stāvokli.
.
…