3.2. Anketu rezultātu secinājumi
Tā kā miegs ir fizioloģiska vajadzība, kas ir pat svarīgāka par ēšanu, tieksme pēc miega ir tikpat stipra, cik vajadzība elpot. Mēs zinām, kad jāiet gulēt, jo to jūtam, un zinām, kad jāceļas, jo esam atpūtušies. Katrās 24 stundās mums vajadzīgas aptuveni 6-8 atpūtas stundas.
Veicot aptauju, darba autors secina, ka aptaujāto respondentu nākamo dienu ļoti būtiski ietekmē gan miegā pavadītais laiks, gan paši gulēšanas apstākļi. Taču neskatoties uz to, ka visiem no aptaujātajiem respondentiem ir pietiekami labi apstākļi pilnvērtīgam miegam, tie tomēr to nesaņem.
Miega traucējumi pārsvarā rodas no ikdienas notikumiem, ar kuriem respondenti ir spiesti sastapties gandrīz vai katru dienu. Visbiežāk tika minēta skola un darbs, kas tiem izraisa stresu un ļoti bieži arī negatīvas emocijas, kuras pirms miega raisa daudz dažādas pārdomas. Miega kvalitāti iespaido arī uzturs un medikamenti, piemēram, kofeīns, centrālo nervu sistēmu stimulējošas vielas vai pat alkohols, kura lietošana vakaros paātrina iemigšanu, taču mazina miega kvalitāti.
Aptaujā pierādījās, ka sievietēm bezmiegu novēro līdz pat divām reizēm biežāk nekā vīriešiem. Miega traucējumi ir viena no paaugstināta stresa līmeņa pazīmēm. Bieži iemigt traucē domas par dienā pārdzīvotām nepatīkamām situācijām vai bažas par nākamā dienā gaidāmo (pārbaude, eksāmens, atbildīga uzstāšanās, nepatīkama saruna). Lielākoties miega traucējumu pamatā ir ilgstošas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas, piemēram, nesaskaņas attiecībās, emocionāli smags zaudējums, emocionālas grūtības darba vidē, bezdarbs vai pārmērīgi liela darba slodze (gan fiziska, gan emocionāla).
Kā ieteikumu miegu traucēkļu novēršanai, aptaujātie respondenti minēja dažādas lietas, kā, piemēram, 3 – 4 stundas pirms gulētiešanas nelietot kofeīnu saturošas vielas (kafija, tēja). dažādu atpūtas kūrortu apmeklēšanu, vienkāršu pastaigu svaigā gaisā, sportošanu, mūzikas klausīšanos un citas lietas, kuras paši šad tad mēdz izmantot, pēc ikdienas stresa.
…
