Analgētiskie līdzekļi

Jau senos laikos cilvēki mēģināja novērst vai mazināt sāpes, lietodami reibumu izraisošus augus, piemerām, driģenes (Hyoscyamus niger), velnābolu (Datura stramonium), mandragoru (Mandragora officianarum), vilkogas (Atropa belladonna), kurpītes (Aconitum capellus), melno rudzu graudu (Claviceps purpurea). Indijas kaņepi (Cannabis sativa), miega magones (Papaver somniferum), koku (Erythroxylon coca), ka arī alkoholu un pat “spāņu mušiņas" (Lytta vesicatoria). Diemžēl ne šie līdzekļi, ne arī plašais mūsdienīgo analgētisko medikamentu klāsts spēj nodrošināt cilvēces dzīvi bez sāpēm. Analgētiskie līdzekļi ir zāļu līdzekļi, kas selektīvi mazina vai pilnīgi nomāc sāpju sajūtas, kas pavada daudzus patoloģiskos procesus. Analgētiskie līdzekļi terapeitiskās devās nenomāc nevienu citu jušanas veidu, izņemot sāpju sajūtu un nerada apziņas traucējumus. Tie ir visvairāk lietotie centrālo nervu sistēmu ietekmējošie līdzekļi. Sāpju sajūtas var nomākt arī ar narkozes līdzekļiem, taču to un analgētisko līdzekļu darbība būtiski atšķiras. Narkozes līdzekļi vienlaicīgi nomāc gan sāpes, gan arī cita veida sajūtas un rada apziņas traucējumus.