Šizofrēnijas traucējumi un gaita

2. Šizofrēnijas gaita
Šizofrēnijas gaita var būt tikpat dažāda un neprognozējama kā tās simptomātika. Vairumā gadījumu pāreja no «normas» uz šizofrēniju ir ļoti pakāpeniska un pat tuviniekiem grūti saprast, kurā brīdī cilvēks kļuvis «dīvains»,- radies personības defekts. Slimība var noritēt arī uzliesmojumu veidā, akūtiem stāvokļiem mijoties ar brīžiem, kad slimnieks šķiet pilnīgi atveseļojies. Pēc ārzemju zinātnieku datiem, aptuveni ceturtajai daļai šizofrēniķu slimības uzliesmojums tiek novērots tikai reizi mūžā. Tas var cilvēka raksturā neatstāt nekādas sekas, bet var arī radīt pārmaiņas, kas mēdz izpausties domāšanā: savdabīgos spriedumos, neordināros uzskatos, arī samazinātā koncentrēšanās spējā.
Pirms saslimšanas ir prodromāli simptomi. Tie var ilgt pat dažus mēnešus, līdz tiek noteikta diagnoze. Šādi simptomi visbiežāk ir trauksme, apjukums, nepamatotas bailes vai depresija, mainīta, savdabīga uzvedība. Simptomi var būt gan akūti, gan sākties pakāpeniski.
Šizofrēnijas gaita var būt dažāda:
• Akūta psihoze, kas neatkārtojas;
• Atkārtota psihoze;
• Primāri hroniska, kad jau pirmā psihoze atstāj paliekamas psihiskas pārmaiņas (mūsu dienās reti sastopama, nepārtraukta gaita).
Visbiežāk slimībai raksturīgi uzliesmojumi un remisija. Recidīvi notiek apmēram 40% gadījumu (1 vai 2 reizes gadā), ja pacienti lieto medikamentus, un 80% gadījumu, ja zāles nelieto. Ar laiku psihotiski simptomi var mazināties un negatīvi simptomi pastiprināties, piemēram, dīvaina uzvedība, nekārtīgums, emociju trulums.
…