Īss apraksts.
Es novēroju 14 mēnešu vecu zīdaini. Pats novērošanas process notika ne tā, kā es plānoju - bija diezgan neērti, bet tomēr rezultatīvi, jo es panācu novērošanas rezultātu.
Bija plānots, ka mēs ar bērniņa mammu tiksimies pilsētas centrā, jo viņai tur bija darīšanas, un tad kopā ar viņu brauksim pie viņiem ciemos, kur arī vajadzētu notikt novērošanas process. Bet notika neparedzēti apstākļi, un kad mēs satikāmies, sieviete man atvainojās un pateica, ka pie viņiem ciemos mēs nebrausim, un ka man jānovēro viņas bērns tur pat pilsētā. Es biju pilnīgākā izmisumā, jo tas ļoti pagrūtināja uzdevumu, un man nebija otras iespējas izpildīt novērojumu laika un arī novērošanas objekta trūkuma dēļ.
Es biju kopā ar ģimeni apmēram 2 stundas, kura laikā viņi darīja savas ikdienas darīšanas, un es visu šo laiku novēroju. Es pierakstīju visu uz diktafona, kas atviegloja novērošanas procesu. Bet pēc izpildītā darba man bija grūti izvēlieties no 2 stundām 30 minētes, jo bērns lilāko daļu laika bija mammai rokās un vēroja, ko dara mammīte. Es izvēlējos vispiesātināto pusstundu, lai aprakstītu bērnu darbības.
Viss sākās ar to, ka mēs iegājām pārtikas veikalā, Santa – bērna māte – iepērkās un vienlaikus baro bernu, Adriānu, ar banānu, turot viņu rokās. Santa diezgan daudz runā ar bērnu, bet apkārt ir ļoti daudz cilvēku, un es, diemžēl, maz ko varu sadzirdēt, jo es eju nopakaļ. Es pateicu Santai, lai viņa par mani it kā aizmirst, lai dara visu, it kā manis tur nav, bet Santa vienalga atcerējās, ka esmu blakus un uzticējās man, kad bija aizņemta.
…
