Augsne
Augsne veidojusies no dažādu iežu virsējiem slāņiem – ūdens, gaisa un dažādu organismu kopīgā ietekmē. Šīs ietekmes rezultātā ieguvusi noteiktas īpašības, arī zināmu auglību. par to var daļēji spriest pēc morfoloģiskām pazīmēm – augsnes krāsas, mehāniskā sastāva, organisko vielu sastāva, organisko vielu daudzuma, struktūras…
Augsnes krāsu nosaka galvenokārt augsnes ķīmiskais sastāvs. Tumšā krāsā – daudz trūdvielu, arī ogles. Balto krāsu augsnei dod ogļskābais kaļķis, kvarcs, kramskābe, kaolīns. Kramskābes un kvarca radītā baltā krāsa norāda, ka augsne ir slikta, mazauglīga, bet ogļskābā kaļķa klātbūtne liecina par labu augsnes reakciju un citām organiskām īpašībām.
Augu minerālā barošanās
Siltumnīcās podos un gruntī audzētiem augiem nepieciešama ļoti augsta mēslošanas intensitāte. Tas tāpēc, ka citi augšanas faktori segtajās platībās ir pilnīgi vai daļēji optimāli. Šādi audzējot, barības elementi jāpiegādā bagātīgi, lai nodrošinātu augstu ražu un kvalitāti. Sakarā ar augstām mēslojuma devām un mazu izskalošanu ātrāk iespējama augsnes pārsāļošana. Rezultātā siltumnīcu augsnes vai substrāti bieži ir pārsālīti ar atsevišķiem barības elementiem. Augs attīstās optimāli tikai tad, kad neviens no barības elementiem nav ne par daudz, ne par maz. Jebkura barības elementa mēslojums darbojas tālāk kā augšanas faktors ciešā saistībā ar augsnes īpašībām un mikroklimatu segtajās platībās.
…
