5. IEGŪTO REZULTĀTU APKOPOJUMS UN TO ANALĪZE
Darba pirmais uzdevums bija studējot literatūru uzzināt tīras ēteriskās eļļas iegūšanas metodes. Uzzinājām, ka vienīgais veids kā iegūt tīru ēterisko eļļu ir destilēšana. Tāpēc izveidojām iekārtu, ēteriskās eļļas iegūšanai ar destinatoru.
Iekārta tika veidota pēc 4.1.1 attēlā redzamās iekārtas zīmējuma, bet vēlāk papildināta ar smilšu vanniņu un stiklšķiedraudumu, lai ievērotu identiskus apstākļus – temperatūru.
Visos eksperimentos tik iegūts smaržūdens, kurā ēteriskās eļļas koncentrācija bija ļoti, ļoti niecīga. Pirmajos eksperimentos, tāpēc, ka tie tika veikti rudenī, kad ēteriskās eļļas daudzums augos ir niecīgs. Trešajā eksperimentā izmantojām „Alisītes”. Augu ar medum līdzīgu ziedu smaržu. Bet no šī auga iegūtais smaržūdens bija ar nepatīkamu aromātu. No tā secinām, ka ne visiem augiem smaržu nosaka ēteriskās eļļas. Šajā gadījumā augā nebija terpēni un smaržu noteica ēteri.
Pēdējā eksperimentā no mandarīna mizām, jau procesa vidū novērojām, ka smaržūdens satur ēterisko eļļu mazu pilienu veidā, skat. att. 4.2.3.
SECINĀJUMI
1. Studējot literatūru, noskaidrojām, ka destilācija ir vienīgais veids kā iegūt tīru ēterisko eļļu.
2. No augiem (piparmētrām, estragona) neizdevās iegūt ēterisko eļļu, tikai smaržūdeni, jo eksperimenti tika veikti rudenī, kad augos ēteriskās eļļas saturs ir ļoti niecīgs. No tā secinām, ka piemērotākais laiks, kad izmantot augu vasas daļu ēteriskās eļļas iegūšanai ir vasara. Tad augu lapas, stublājs un ziedi satur visvairāk ēteriskās eļļas.
3. Ne visi augu, kas labi smaržo ir derīgi ēteriskās eļļas iegūšanai. Vieglāk iegūt ēteriskās eļļas no augiem, kuru sastāvā ir terpēni nevis ēteri.
4. Tā kā ēteriskā eļļa un smaržūdens izejot procesu nonāk vienā kolbā, turpmākai ēteriskās eļļas ieguvei vēlamies izstrādāt metodi kā pēc iespējas efektīvāk atdalīt ēterisko eļļu no smaržūdens.
…
