Zelts ir reti sastopams dārgmetāls dzeltenā krāsā. Tā ķīmiskais apzīmējums ir „AU”, kas ir saīsinājums no latīņu vārda „Aurum”, kura tulkojums latviski būtu „kvēlojoša rīta blāzma”. Angļu valodas vārds „Gold” nāk no Indoeiropiešu vārda saknes, kas vienkārši apzīmē dzelteno krāsu.
Cilvēce, vēstures gaitā, zeltu ir plaši izmantojusi un izmanto arī mūsdienās. Tā galvenie pielietojumi ir rotaslietas un naudas monētas. Mūsdienās zeltu izmanto elektroierīcēs.
Zelts vienmēr ir bijis drošs veids, kā uzkrāt un saglabāt kapitālu, tādēļ mūsdienās tam viena no svarīgākajām lomām ir būt investīciju instrumentam.
Zelts sadzīvē izmanto diezgan maz. Tas ir arī visdārgākais no dabas izrakteņiem, jo tas atrodams ļoti mazā daudzumā, salīdzinot piemēram ar varu, jo ķīmijā zelts tiek iedalīts pie varu apakšgrupas, kopā ar diviem radniecīgiem metāliem, sudrabu un varu. Pie tam zelts ir palicis arvien dārgāks līdz sasniedzis nopietnu dārgakmeņa statusu. Tātad kāpēc zelts ķīmijā tiek skaitīts radnieciski ar varu un sudrabu? Zelts pēc savas ķīmiskās uzbūves un izcelsmes ir identiski saistīts ar elektronu skaitu ārējā čaulā, tas visiem trim elemenriem ir 1. Taču priekšpēdējā visiem ir 18 e- un visi ir d elementi, saucamie dekādu priekšpēdējie locekļi. Zelts pieder pie mazaktīviem metāliem , tie slikti oksidējās un to joni viegli reducējas. Oksidēšanās – reducēšanās spēja zeltam ir +3 un +1. Zelts nelielos daudzumos sastopams dzelzs, svina un vara sulfīdu rūdās.
Zeltu iegūst
Zemeslodes kontinentos šis elements izkliedēts visai nevienmērīgi un sastopams galvenokārt kā tīrradnis sīku graudiņu veidā kvarca smiltīs vai citos kvarca iežos, no kuriem to atdala, izskalojot ar ūdeni. Vislielākie zelta tīrradņu kristāli atrasti Austrālijā, to masa ir no 88,5 kg līdz 111,6 kg. Retāk sastopami zelta minerāli, piemēram, kalaverīts AuFe2, silivanīts AuAgFe4 u.c. Piemaisījuma veidā zelts sastopams svina, vara un dzelzs sulfīdu rūdā. Ievērojamākās zelta atradnes ir DĀR, Kanādā, ASV, Austrālijā, Indijā un Krievijā –Urālos. Tīru zeltu iegūst pēc hidrometalurģijas metodes.…
