Laboratorijas darbi tekstilķīmijā

2. Nelielā daudzumā ūdens izšķīdina urīnvielu un uzsilda līdz 70oC un maisot ielej vārglāzē ar ievērto krāsvielu, maisa līdz krāsviela pilnībā izšķīdusi.
3. Krāsvielas biezinātājam pievieno ludigolu, kas jau iepriekš ir izšķīdināts, un tad to visu rūpīgi izmaisa.
4. Pēc kokvilnas auduma apdrukāšanas un parauga izžāvēšanas to tvaicē 10 min (ar gludekli). Iztaisnotu paraugu rūpīgi mazgā ar aukstu pēc tam siltu ūdeni, lai nenotiktu fona iekrāsošanās
5. Apstrādā ar karstu nenjogēnas VAV (1-2g/l) šķīdumu, 1 minūti, mazgā ar aukstu ūdeni žāvē.

Rezultātu analīze
Apdrukājām divus paraugus, no kuriem tikai vienu tvaicējām. Vēlāk tā tika apstrādāta ar VAV šķīdumu, kurš mazliet iekrāsojās ar krāsu. Pēc apstrādes ar VAV šķīdumu netvaicētās vietas uz auduma parauga praktiski ir izdzisušas, bet tvaicētās vietas izskatās daudz bālāk kā pirms tam, tomēr labi.
Netvaicētais auduma druka ir cieta un nepārāk patīkama taustei. Krāsviela audumu ir padarījusi stingru un nedabīgu.

Secinājumi.
Hipotēze apstiprinājās abu audumu galvenā atšķirība ir tajā, kādu faktūru ar audumu rada apdruka.
Tvaicētais audums ar druku iz izveidojies vienu veselu struktūru un pēc taustes neatšķirās. Netvaicētajam audumam apdruka ir daudz raupjāka par auduma faktūru.
Auduma apdrukāšana ar tiešajām krāsām izdodas, labi krāsa ir salīdzinoši noturīga un ļoti koša. Atkarībā no pēcapstrādes veida krāsa vai nu kļūs vienots veselums ar audumu vai nu paliek kā visū uzklāta stingra masa. Abos gadījumos krāsojums ir spilgts un košs, kā arī pēc pēcapstrādes pietiekami noturīgs.
…