Vienkāršākās piesātinātās karbonskābes ir mazviskozi šķidrumi ar asu smaku, tālākās - eļļaini šķidrumi ar nepatīkamu smaku. Sākot no kaprīnskābes (piesātinātā karbonskābe ar 10 oglekļa atomiem molekulā), augstākās karbonskābes ir cietas vielas bez smaržas. Ūdenī neierobežoti šķīst tikai skudrskābe, etiķskābe un propionskābe; tālākajām skābēm šķīdība strauji samazinās. Taukskābes ir ūdenī nešķīstošas.
Kušanas temperatūra karbonskābēm pieaug līdz ar oglekļa atomu skaitu molekulā, taču šis pieaugums nav vienmērīgs. Karbonskābēm, kurām oglekļa atomu skaits molekulā ir pāra skaitlis, kušanas temperatūra ir augstāka nekā aiz tām sekojošām karbonskābēm, kam oglekļa atomu skaits ir par vienu lielāks (nepāra skaitlis). Šāda savdabīga pāra un nepāra karbonskābju atšķirība parādās ne tikai kušanas temperatūrās, bet arī to ķīmiskajās un bioloģiskajās īpašībās.
Karbonskābes spēj reaģēt ar metāliem vai metālu bāziskajiem hidroksīdiem, veidojot karbonskābju sāļus:
2 CH3COOH + Mg → (CH3COO)2Mg + H2
CH3COOH + NaOH → CH3COONa + H2O
Karbonskābes var izspiest vājākas skābes no to sāļiem:
CH3COOH + NaHCO3 → CH3COONa + H2CO3 (H2CO3 pēc tam sadalās par ogļskābo gāzi un ūdeni)
Skāba katalizatora klātienē karbonskābes reaģē ar spirtiem, veidojot esterus:
CH3COOH + СН3СН2ОН → CH3COOСН2СН3 + H2O
Karsējot karbonskābju amonija sāļus, veidojas karbonskābju amīdi:
CH3COONH4 → CH3CONH2 + H2O
Tionilhlorīda SOCl2 iedarbībā karbonskābes pārvēršas par karbonskābju hloranhidrīdiem.…
