Skābie lieti un nokrišņi Rīgā

4. 3. Secinājumi
Apkopojot visus rezultātus un iegūto informāciju, es varu secināt, ka:
1. Skābo lietu veidošanos izraisa ne tikai cilvēku rūpniecības un transporta līdzekļu radītie izmeši, bet arī smilšu vētru un vulkānu izvirdumu radītie sēra un citu vielu radītie izmeši.
2. Kad skābo ūdeņi pārvar dabisko ūdenstilpņu buferkapacitāti( dabisko bāziskumu), izšķīst daļa tajās esošo aluminātu, kur vēlāk nonākošais alumīnijs kā indikators norāda uz visdes toksisko paskābināšanās iedarbību.
3. Veicot šo projektu, es uzzināju, ka skābie lieti izraisa ne tikai apģērba un kaļķakmens bojāšanos, bet lielos apjomos var izraisīt kalcija deficītu augsnē, ražas pūšanu un bojāšanos. Ta vietā, lai novērstu skābo nokrišņu radītās sekas, daudz vieglāk ir parūpēties par atmosfēras piesārņojuma mazināšanu, kas izraisa skābo lietu veidošanos, jo sekas novērst ir daudz grūtāk.
4. Apkopojot rezultātus par Rīgā ievākto nokrišņu paraugu pH mērījumiem, es varu secināt, ka mana hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, jo tuvojoties ziemas sezonai, nokrišņu pH līmenis strauji nokrītas tiem nokrišņiem, kas līst virs Torņkalna. Faktori, kuri varētu izraisīt pastiprinātu atmosfēras piesārņotību un skābo nokrišņu veidošanos, varētu būt:
a) Pastiprināta dzelzceļa izmantošana šajā teritorijā.
b) Apkures izmantošana tuvojoties ziemas sezonai.
c) Transporta līdzekļu izmantošana, kuri rada kaitīgos izmešus, sadedzinot degvielu.

…