Baltijas jūras vides aizsardzība:
Baltijas jūras ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums, kas rodas apdzīvotajās vietās, rūpniecības un lauksaimniecības objektos gan jūras krastā, gan visā sateces baseinā. Gadu gaitā upes ienesušas jūrā lielu daudzumu ķīmisku vielu un organisko piesārņojumu.
Baltijas jūras krastos ir vairākas ostas, kurās veic naftas produktu pārkraušanu un transportēšanu. Šo darbu veicot, notiek arī kļūmes un avārijas, kā rezultātā jūrā ieplūst naftas produkti. Tas rada dzīvības briesmas jūrā mītošajiem organismiem. Pēdējos gados avārijas netālu no Latvijas robežas notikušas Būtiņģes naftas terminālā Lietuvā. Jūras straumes naftu no Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem aiznes uz Kurzemes pieraksti, kur tā tie izskalota un piesārņo pludmali.
Baltijas jūra vairāk piesārņota nekā citas Atlantijas okeāna jūras. Piesārņojumu veicina niecīgā ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kas norit ļoti lēni- vidēji 45 gadu laikā. Diemžēl liels piesārņojuma daudzums nonāk jūrā no attīstītajam piekrastes valstīm.
Organismu dzīves apstākļus jūrā nosaka ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums. Skābekļa daudzumu uzskata par svarīgāko ūdens „veselības” radītāju. skābekli ražo ūdensaugi, tas nonāk ūdeņos no atmosfēras, kā arī ieplūst Baltijas jūrā ar saldūdeņiem no Ziemeļjūras. Skābekļa daudzuma samazināšanos veicina eitrofikācija. Baltijas jūrā šis process sāka attīstīsies 20.gs. 50.-60.gados, kad piesārņojuma rezultātā pieauga aļģu daudzums, un turpinās joprojām.
Eitrofikācija- ūdens bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdenstilpju un ūdensteču aizaugšanu.
Noslēgums:
Mūsu dzīvē ir daudz problēmu, kuras ir saistītas ar dabu, tomēr mums ir jāatceras kā daudzas no šīm problēmām radam mes paši. Un kamēr cilvēks neapzināsies, ka viņš posta apkārtējo vidi ar savam neapdomātajām rīcībām nekas nemainīsies.
…
