IEVADS
Mūsdienu attīstītajā pasaulē tās iedzīvotāji dzīvo arvien labāk, ekonomiskā situācija atļauj iegādāties sen kārotas vai pat nevajadzīgas lietas, no kurām vēlāk rodas atkritumi. Atkritumi ir cilvēces pirkstu nospiedumi, kas vēlākām paaudzēm dos iespēju spriest par mums un vērtēt mūsu attieksmi pret cilvēces kopīgajiem izejmateriāliem, nākotnei paredzēto resursu apsaimniekošanu un mūsu attieksmi pret to. Tā kā atkritumu daudzums pēdējos gados ļoti strauji pieaug, mēs nonākam pie jautājuma – ko darīt ar pašu radītajiem atkritumiem. Enerģijas un izejmateriālu resursu izšķērdīgā straujā izmantošana ir likusi vides speciālistiem un politiķiem citādi palūkoties uz atkritumu apsaimniekošana. Kaut gan mūsu krīzes apstākļos šīs problēmas var novirzīties malā.
Lai samazinātu atkritumus vai vismaz parādītu pareizo virzienu, ir izstrādāta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas nosaka, kādi būtu vēlamākie veidi, kā apsaimniekot atkritumus, tomēr arī tā pilnībā nespēj darboties. Lai tā darbotos pilnībā svarīga ir sabiedrības attieksme, izglītotība un vismaz vēlme padarīt mūsu apkārtējo vidi tīrāku, sakārtotāku un mazāk piesārņotāku. Lai virzītos uz sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ir nepieciešams informēt cilvēkus gan par pasaulē, gan par konkrētā reģionā esošo situāciju, kā arī ir nepieciešams noskaidrot un izpētīt sabiedrības viedokli, lai varētu cilvēkus iesaistīt sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanā un organizēšanā. Tālāk ir attiecīgi jāizglīto iedzīvotāji, sākot ar vispārizglītojošām tēmām, lai celtu cilvēkos vides apziņu, un turpinot par atkritumiem un to pareizu apsaimniekošanu. Kā viens no pozitīvākajiem risinājumiem sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē ir šķirot atkritumus, otrreizēji izmantot, pārstrādāt un noglabāt pēc iespējas mazāk. Mūsdienās ir svarīgi ieviest šķirotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Taču tai ir nepieciešami ne tikai lieli finansiālie līdzekļi, bet arī iedzīvotāju gatavība iesaistīties atkritumu šķirošanā. Bez iedzīvotāju iesaistīšanās šķirotu atkritumu apsaimniekošanas sistēma nedarbojas, tāpēc ir jāizglīto cilvēki, ir jāinformē kāpēc ir izdevīgi šķirot, it īpaši kādu labumu no tā iegūs paši iedzīvotāji. Jo mūsdienu sabiedrībā ir tāda nostāja, ja es to darīšu, kas man par to būs? Arī šajā situācijā ļoti būtiska nozīme ir vides komunikācijai un tās realizēšanai pilsētā. Tā kā nesakārtota atkritumu apsaimniekošanas sistēma mūsdienās ir nopietna un grūti risināma problēma kā visā pasaulē, tā arī Latvijas teritorijā, tad es ar savā darbā nolēmu izpētīt sabiedrības viedokli par Liepājas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vides komunikācijas procesa reālo situāciju pilsētā, kā arī vai Liepājas pilsētas iedzīvotāji ir ieinteresēti iesaistīties šķirotu atkritumu apsaimniekošanā Liepājas pilsētā, lai izveidotu kvalitatīvāku un sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Darba mērķis – Vides komunikācijas novērtēšana Liepājas pilsētas atkritumu apsaimniekošanā
Darba hipotēze – Liepājas pilsētā nedarbojas vides komunikācijas process.
1.VIDES KOMUNIKĀCIJA
Cilvēku dzīvei, saimnieciskajai darbībai un viņu vispārējai labsajūtai ir atbilstoša vides kvalitāte – laika gaitā radītā infrastruktūra – enerģija, ceļi, ūdens u.c., mājokļa kvalitāte, kā arī saglabāta, kopta un pieejama kultūrvide, kultūrvēsturiskais mantojums. …
