Liepas Lielā Ellīte atrodas Priekuļu novadā, Liepas centrā pie pagastnama, Raibaču kalna nogāzē, un ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā - neitrālajā zonā (Skat. pielikumu nr.1.,2.,3.,4.). Liepas Lielā Ellīte ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, aizsargājams ģeoloģisks objekts kopš 1974. gada, ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kultūrvēsturisks objekts, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Lielā Ellīte ir sufozijas veidojumu komplekss (veidojas iežu mehāniskas izskalošanas rezultātā). Pastāv uzskats, ka alai ir apmēram 7000 gadu.
Starp citu, Lielās Ellītes arkas, pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas, ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. Šeit, cita citai blakus,atrodas trīs arkas (no 1,5 līdz 4 m augstas), un kopā tās veido slaveno arkādi. Uzskata, ka arkas ir kādreizējie, 15-20 metru garie alas fragmenti, kas agrāk savienojuši Lielās Ellītes alu. Galvenajā alā nokļūst pa 10 m garu un 4-6 m platu koridoru, kam ir vertikālas, līdz 10 m augstas smilšakmens sienas. Tas radies, nobrūkot alas griestiem, un līdzinās aizai. Tagadējā ala ir 11 m gara, līdz 5 m plata un 4 m augsta. Galā ir perpendikulāra plaisa, kas ir 1 m plata, sašaurinās līdz 0,5 m. No tās izplūst samērā spēcīgs avots (Skat. pielikumu nr.6.,7.,9.,10.,11.,12.).Atseguma novietojums ir neparasts, tāpēc šī ala ir tik unikāla. Vairums smilšakmens alu un atsegumu atrodas gravās, upju ielejās, bet Lielā Ellīte – Liepas palikšņa lēzenajā ziemeļu nogāzē (Liepas pagasts 2009, 23.lpp.).
Mazā Ellīte (Skat. pelikumu nr.5.,8.,13.) – neliela ala 1,5 km uz DA no Lielās Ellītes, nelielā ieplakā. Liepas muižas parkā, 350 km uz A no Liepas kapsētas, 200 m uz D no Ellītēm (viensēta). Tas ir neliels balta smilšakmens atsegums ar 1 m augstu un 1 m platu trīsstūrveida alu, kuras garums ir 8 m. Iekšpusē ala paplašinās. Taču augstums nepārsniedz 1,2 m. No tās izplūst spēcīgs avots, kas ir Viesturu strauta sākums (Liepas pagasts 2009, 34.lpp.).
Lielā Ellīte (Velna ala) - nosaukumu ziņā bagātākā ala Latvijā.…
