3.5. ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA EKOSISTĒMAS
Meži aizņem 57% no kopējās nacionālā parka platības. ĶNP teritorijai nav raksturīgs fragmentārs mozaīkveida meža izvietojums, tas ir salīdzinoši vienmērīgi izvietojies visā nacionālā parka teritorijā, iekļaujot atsevišķas ar mežu neapklātas teritorijas.
Purvi aizņem 24% no visas Ķemeru nacionālā parka teritorijas. Sastopami visi trīs purvu tipi – zemais‚ pārejas un augstais, no tiem Lielais Ķemeru tīrelis jāmin kā starptautiskas nozīmes mitrājs.
Pļavas - gan sausas, gan mitras, gan slapjas - aizņem 6 % no nacionālā parka teritorijas, un tām ir īpaša nozīme kā daudzu augu un bezmugurkaulnieku sugu dzīves videi, tām tiek arī nodrošināta atbilstoša apsaimniekošana.
Ūdeņu daudzveidību nacionālajā parkā rada gan ezeri, gan upes, gan sēravoti, gan jūras piekraste. Kopā tie aizņem 10% teritorijas.
NOBEIGUMS
Rakstot šo projekta darbu „Ķemeru vēsture” es secināju, ka agrāk Ķemeri ir bijuši apmeklētākais kūrorts Latvijā, uz kuru braukuši atpūtnieki no visas pasaules, īpaši no Krievijas, jo agrāk bija izveidots tiešais vilciena reiss Ķemeri – Maskava. Šeit atradās vairākas ārstniecības iestādes, kurās varēja ārstēties ar dūņu un sēravotu palīdzību no visdažādākajām vainām un slimībām. Secināju arī to, ka Ķemeru nacionālais parks ir bagātīgs ar mežiem un purviem, kuros mēs varam sastapt dažādus retus dzīvniekus un augus.
Vācot informāciju un apkopojot to savā darbā, es centos sasniegt sava darba galveno uzdevumu – pēc iespējas vairāk uzzināt par šo tēmu, kas, manuprāt, man ir visai labi izdevies. Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas par manis izvēlēto tēmu, izlasiet manu projekta darbu.
Tā kā man šī tēma ļoti patika un likās pietiekami interesanta, tad esmu nolēmis nākamgad savu projekta darbu rakstīt tieši par kāda objekta vēsturi, jo uzskatu, ka bija aizraujoši uzzināt dažādus vēstures faktus, personības, kā arī nozīmīgākos vēstures notikumus.
…
