-
Globālā sasilšana
Nr. | Название главы | Стр. |
Globālā sasilšana | 3 | |
Izmaiņas | 4 | |
Prognozes | 6 | |
Starptautiskās sabiedrības reakcija | 7 | |
Kioto protokols | 7 | |
Kritiķu argumenti | 8 | |
Materiālu avoti | 10 |
Ziemeļiem sasilstot un dienvidiem sakarstot, mērenajā joslā klimats kļūst mitrāks un drēgnāks, samazinās temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Arī Latvijā ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20. gadsimta otrajā pusē — arī nokrišņu pieaugums. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5 °C līdz 1 °C. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī). Ņemot vērā oglekļa dioksīda noārdīšanās periodu, saturu atmosfērā un pasaules okeānos, atmosfēras un okeānu mijiedarbības likumības, jāatzīst, ka tuvākajās desmitgadēs prognozētais CO2 līmeņa kāpums vēl tūkstošiem gadu radīs tādas klimata problēmas, kā “nepielūdzamu jūras līmeņa celšanos” un līdzīgas parādības tām, kas 20. gs. trīsdesmito gadu sausuma periodā postīja ASV un Kanādas prērijas .Ja šodien CO2 daudzums atmosfērā ir 385 miljonās daļas, tad pēc klimatologu vairākuma uzskatiem, gadsimta vidū tas nebūs mazāks par 450 m. d., bet ļoti iespējams, ja fosilā kurināmā izmantošana saglabājas pašreizējā apjomā, sasniegs pat 600 m. d. Pēdējo 120—140 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē esot paaugstinājusies par nepilnu grādu — šāds secinājums ir izdarīts, apkopojot meteoroloģisko novērojumu staciju sniegtos datus no visas pasaules. Tomēr šis fakts nav viennozīmīgs. Lielākā daļa meteostaciju izvietotas attīstītajās valstīs, daudzās valstīs meteoroloģisko novērojumu tīkls darbojas tikai dažus gadu desmitus, nabadzīgākajās valstīs līdz pat šim brīdim nav izveidots pietiekami plašs novērojumu tīkls, un klimatologu rīcībā nav arī pietiekamu datu par ūdens un gaisa temperatūru jūrās un okeānos, tādēļ pagaidām nav iespējams secināt, vai vidējā gaisa temperatūra visā pasaulē patiešām paaugstinās.…
Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Piemēram, kā apliecina ledāju izpēte, laikā no 9. līdz 15. gadsimtam (šis laika posms dažādos kontinentos ir atšķirīgs) pasaulē bija vērojams siltuma periods, kurā vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā mūsdienās, kam sekoja periods ar vēsāku klimatu — pazīstams kā «mazais ledus laikmets». Mūsdienās aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība, un vai tādēļ izmaiņas nav straujākas, nekā, ja tās būtu "dabiskas"? Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē.
- Dabas aizsardzība
- Dabas katastrofas
- Globālā sasilšana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Dabas aizsardzība
Реферат для основной школы13
-
Dabas katastrofas
Реферат для основной школы5
-
Pasaules okeāns
Реферат для основной школы2
-
Carnikavas pagasta apraksts
Реферат для основной школы5
-
Nabadzība
Реферат для основной школы6