Secinājumi
Darba izvirzītā hipotēze: „Ja ledus gabalu ielikt vilnas audumā, tad tas kusīs visilgāk, jo vilna vislabāk pieņem aukstumu,” ir apstiprinājusies, jo tiešu vilnas gabals uzrādīja to, ka ledus tajā kusīs visilgāk, nekā pārējos audumos. Izvirzot šo hipotēzi, es sākotnēji pārdomāju visus iespējamos variantus. Domājot par vilnas audumu, es atcerējos, ka ziemā, uzvelkot vilnas cimdus, rokas nejūt aukstumu, ka arī nelaiž sniegu cauri vilnai. Laboratorijas darba laikā apstiprinājās, ka visilgāk (6000 (s)) kusa ledus gabals, kurš bija ietīts vilnas gabalā.
Atbildot uz pētāmo problēmu: „Vai ledus gabals visātrāk izkusīs produktu plēvē?” atbilde ir sekojoša, pārējos audumos ledus izkusa ātrāk, jo kokvilna, ka arī pārtikas plēve uztver ātrāk. Laboratorijas darba laikā varēja redzēt, ka kokvilna sevī iesūc izkusušo ledus gabalu, bet gan pārtikas plēve visātrāk sasildīja ledus gabalu (tas varētu būt saistīts ar to, ka ļoti bieži pārtikas plēvi izmanto cepšanai krāsnī, kas palīdz ēdienam pagatavoties noteiktajā laikā). Izrādījās, ka šīs efekts iedarbojās uz ledus gabalu, jo tas izkusa visātrāk produktu plēvē (4400 s).
Eksperiments būtu precīzāks, ja izmantotu speciāli domātus termometrus laboratorijas darbiem, jo medicīnas termometrs nebija precīzs, tāpēc bija grūtības ar temperatūras noteikšanu. Bet neskatoties uz to, temperatūra paradīja, ka katrs audums uztver siltumu savādāk, jo plānāks audums, jo lielāka temperatūra.
…
