-
Atomisma idejas attīstība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
Atomisma idejas hronoloģiska attīstība | 2 | |
Njaija | 2 | |
Vaišešika | 2 | |
Leikips | 3 | |
Dēmokrits no Abdērām | 3 | |
Epikūrs no Samas | 4 | |
Galileo Galilejs | 5 | |
Biogrāfija | 5 | |
Roberts Boils | 7 | |
Jaunība | 7 | |
Pusaudža gadi | 7 | |
Vēlākie gadi | 8 | |
Mihails Lomonosovs | 8 | |
Antuāns Lavuazjē | 8 | |
Džons Daltons | 9 | |
Johans Jozefs Lošmidts | 10 | |
Attēlā redzama Mendeļējeva periodiskā tabula ar jautājumu zīmēm, kas attiecas uz to, ka viņš apšaubīja noteiktā satommārās masas | 11 | |
Sers Džozefs Džons Tomsons | 11 | |
Nīlss Henriks Dāvids Bors | 12 | |
Frederick Soddy | 13 | |
James Chadwick | 13 | |
Louis de Broglie | 14 | |
Werner Heisenberg | 14 | |
Erwin Schrödinger | 15 | |
Murray Gell-Mann | 15 | |
Mūsdienu priekšstats par atomiem | 16 | |
Atoma uzbūve | 16 | |
Atoma kodols | 16 | |
Atoms pēc mūsdienu Standarta modeļa | 17 | |
Izmantotā literatūra | 19 |
Atomisma idejas hronoloģiska attīstība
Njaija (sanskr. न्याय, ni-āyá - "metode") - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens, kura izcelsme tie saistīta ar mītiskā domātāja Gautamas vārdu. Pirmās Njauja-sutras (Nyaya-sutra) pierakstītas II gs. Mācībā īpaši liela loma bija loģikai un gnozeoloģijai. Saskaņā ar šo mācību, pastāv materiālais Visums, kas sastāv no atomiem, kuru dažādie savienojumi veido visus priekšmetus. Bez tam Visumā eksistē milzums dvēseļu, kuras var būt gan brīvā stāvoklī, gan iemiesojušās. Augstākā dvēsele, Išvara, nav dvēseļu un atomu radītājs, taču veido atomu savienojumus un liek dvēselēm iemiesoties šajos savienojumos vai arī atbrīvoties no tiem. Njaijas mācībā pirmo reizi tika izveidota no sengrieķu siloģisma (kur 5 siloģisma locekļi ir: premisa, pierādījums, ilustrācija, pierādījuma pielietošana un slēdziens) atšķirīga siloģisma teorija - njaija atzīst 4 izziņas veidus: sajūtas, secinājumu, analoģiju un citu cilvēku kā arī grāmatu liecības. Visai sīki bija izstrādāta arī izziņas (padarth) pamatkategoriju klasifikācija, kā arī izziņas objektu klasifikācija.
Vaišešika (no sans. वैशॆषिक, višeša - "īpatnība") – viena no 6 ortodoksālajām senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām, īpašu uzplaukumu piedzīvoja IX-XIV gs. Dienvidindijā. Pirmo sistemātisko tās izklāstu ("Vaišešika sutra") sniedza Kanada (कणाद, III gs. p.m.ē.). To papildināja un tālāk attīstīja Prašastapada (IV gs.) savā darbā "Padartha dharma sangraha" ("Vaišešika sutras" komentāri). Visu pastāvošo iedalīja 7 kategorijās: substance, kvalitāte, darbība, vispārīgums, īpatnība, klātesamība, nebūtība. Pirmās 3 kategorijas pastāv reāli, nākamās trīs ir prāta darbības produkts. Īpaši svarīga loma izziņā ir īpatnībai, jo tajā atspoguļojas substanču reālā daudzveidība. Pasaule sastāv no substancēm, kurām piemīt kvalitāte un darbība - kopā 9 pamatsubstances: zeme, ūdens, gaisma, gaiss, ēters, laiks, telpa, dvēsele, prāts. Pirmo 4 substanču atomi veido visus materiālos objektus. Atomi ir mūžīgi, nedalāmi, neredzami, tiem nav izplatības, taču to kombinācijas veido visus ķermeņus, kam ir izplatība. Atomu savienojumus nosaka pasaules dvēsele. Atomu pastāvīgās kustības rezultātā pasaule, kas pastāv laikā, telpā un ēterā, periodiski rodas un sairst. Atomi kvalitātes ziņā iedalās 4 pamatveidos, atkarībā no to izcelsmes, un izraisa 4 sajūtas: tausti, garšu, redzi un ožu. Vaišešikas gnozeoloģijā, kas tuva njaijas izziņas teorijai, norāda uz 4 patiesas un 4 maldīgas izziņas veidiem. Patiesību palīdz izzināt uztvere, secinājums, atmiņa un intuīcija.
…
Es izvēlējos šo tēmu, jo manuprāt šī ir viena no interesantākajām tēmām, kas atspoguļo cilvēku uzskatus, to vēsturisko attīstību laika gaitā. Varētu teikt, ka šī ir viena no fundamentālākajām tēmām, par kurām varēja rakstīt. Ar jēdzienu atomisma ideja, pieņemts saprast - mācību par diskrētu, pārtrauktu matērijas uzbūvi. Pirmo reizi ideju, ka viss sastāv no mikroskopiskām elementārdaļiņām, sastopam senindiešu filozofu skolās (njaija, vaišešika, vēlāk arī antīko filozofu - Leikipa, Dēmokrita, Epikūra un Lukrēcija, - darbos. Atomus senie domātāji uzskatīja par pēdējām, nedalāmām, vismazākajām matērijas daļiņām, būtībā - par bezgalīgi mazām daļiņām. Tās atšķiras ar svaru, kustības ātrumu un savstarpējo novietojumu ķermeņos, kas rada dažādas īpašības un formas. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos atomisma teorija tika pilnveidota Boila, Lomonosova, Daltona, Avogadro, Mendeļejeva u.c. darbos. Šī referāta viens no mērķiem ir izpētīt atrodamo literatūru, apkopot to, uzrakstot referātu. Šī tēma ir aktuāla, jo lai atbildētu uz tādiem jautājumiem, kā: kādas ir vielas makroskopiskās īpašības, ja tā sastāv no zināmiem atomiem, kā izgatavot materiālus, ar vēlamajām īpašībām u.c. Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildēt nav iespējams nesaprotot pašu sīkāko lietu atomu uzbūvi un uzvedību vielā. Mūsdienās neskatoties uz to, kā ir attīstījušās tehnoloģijas, tomēr uz visiem jautājumiem vēl nav rastas atbildes, tāpēc atomisma ideja nav pilnībā sasniegusi savu attīstības maksimumu. Lai saprastu to, kā mēs esam nonākuši līdz tam, ko mēs zinām un uz ko tas viss ved, ir jāpaskatās vairākus gadus atpakaļ, jāaplūko svarīgākie notikumi un tas ko tie ir devuši atomisma idejas attīstībā.
- Atomisma idejas attīstība
- Baltijas reģiona attīstība līdz 12.gs. beigām. Livonijas valsts
-
Cilvēka izcelsme, attīstība
Конспект3 История, культура, Психология, Медицина, гигиена, анатомия
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Cilvēka izcelsme, attīstība
Конспект для университета3
-
Baltijas reģiona attīstība līdz 12.gs. beigām. Livonijas valsts
Конспект для университета4
-
Informācijas tehnoloģiju vēsture un attīstība
Конспект для средней школы2
Оцененный! -
Kapitālisma attīstība Eiropā un ASV. Brīvās konkurences sistēma
Конспект для университета5
-
Organizāciju attīstība un pārmaiņu process
Конспект для университета2
Оцененный!