Atomisma idejas hronoloģiska attīstība
Njaija (sanskr. न्याय, ni-āyá - "metode") - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens, kura izcelsme tie saistīta ar mītiskā domātāja Gautamas vārdu. Pirmās Njauja-sutras (Nyaya-sutra) pierakstītas II gs. Mācībā īpaši liela loma bija loģikai un gnozeoloģijai. Saskaņā ar šo mācību, pastāv materiālais Visums, kas sastāv no atomiem, kuru dažādie savienojumi veido visus priekšmetus. Bez tam Visumā eksistē milzums dvēseļu, kuras var būt gan brīvā stāvoklī, gan iemiesojušās. Augstākā dvēsele, Išvara, nav dvēseļu un atomu radītājs, taču veido atomu savienojumus un liek dvēselēm iemiesoties šajos savienojumos vai arī atbrīvoties no tiem. Njaijas mācībā pirmo reizi tika izveidota no sengrieķu siloģisma (kur 5 siloģisma locekļi ir: premisa, pierādījums, ilustrācija, pierādījuma pielietošana un slēdziens) atšķirīga siloģisma teorija - njaija atzīst 4 izziņas veidus: sajūtas, secinājumu, analoģiju un citu cilvēku kā arī grāmatu liecības. Visai sīki bija izstrādāta arī izziņas (padarth) pamatkategoriju klasifikācija, kā arī izziņas objektu klasifikācija.
Vaišešika (no sans. वैशॆषिक, višeša - "īpatnība") – viena no 6 ortodoksālajām senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām, īpašu uzplaukumu piedzīvoja IX-XIV gs. Dienvidindijā. Pirmo sistemātisko tās izklāstu ("Vaišešika sutra") sniedza Kanada (कणाद, III gs. p.m.ē.). To papildināja un tālāk attīstīja Prašastapada (IV gs.) savā darbā "Padartha dharma sangraha" ("Vaišešika sutras" komentāri). Visu pastāvošo iedalīja 7 kategorijās: substance, kvalitāte, darbība, vispārīgums, īpatnība, klātesamība, nebūtība. Pirmās 3 kategorijas pastāv reāli, nākamās trīs ir prāta darbības produkts. Īpaši svarīga loma izziņā ir īpatnībai, jo tajā atspoguļojas substanču reālā daudzveidība. Pasaule sastāv no substancēm, kurām piemīt kvalitāte un darbība - kopā 9 pamatsubstances: zeme, ūdens, gaisma, gaiss, ēters, laiks, telpa, dvēsele, prāts. Pirmo 4 substanču atomi veido visus materiālos objektus. Atomi ir mūžīgi, nedalāmi, neredzami, tiem nav izplatības, taču to kombinācijas veido visus ķermeņus, kam ir izplatība. Atomu savienojumus nosaka pasaules dvēsele. Atomu pastāvīgās kustības rezultātā pasaule, kas pastāv laikā, telpā un ēterā, periodiski rodas un sairst. Atomi kvalitātes ziņā iedalās 4 pamatveidos, atkarībā no to izcelsmes, un izraisa 4 sajūtas: tausti, garšu, redzi un ožu. Vaišešikas gnozeoloģijā, kas tuva njaijas izziņas teorijai, norāda uz 4 patiesas un 4 maldīgas izziņas veidiem. Patiesību palīdz izzināt uztvere, secinājums, atmiņa un intuīcija.
…
