Troksnis ir skaņu ar dažādu spiedienu frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums. Troksnis veidojas tad, ja tiek iesvārstīta viela no dažādiem skaņas avotiem ar dažādas frekvences viļņiem. Bieži šāds skaņu apkopojums cilvēkiem nepatīk. Nepatika pret spalgām skaņām mēdz būt gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas dabas.
Fizioloģiskā nepatika. Skaņa kļūst fizioloģiski nepatīkama, ja tā atrodas uz augšējā dzirdamības sliekšņa. Kad tāds troksnis pēkšņi un spēcīgi iedarbojas uz mūsu dzirdes šūnām, kas reti tiek aktivizētas, tas attiecīgi arī noslogo smadzenes.
Psiholoģiskā nepatika. Psiholoģiski nepatika ir izskaidrojama ar to, ka mēs kopš dzimšanas esam jūtīgi pret skaņām, kuras signalizē par cilvēka vajadzībām. Griezīgo skaņu, kuras rodas novelkot nazi gar porcelāna trauku, smadzenes var iztulkot kā kliedzienu pēc palīdzības. Līdzīgi arī citas skaņas var mums atgādināt ciešanas. Piemēram, daudzi uzskata, ka krīta čirkstoņa pret tāfeli ir līdzīga lūstošu kaulu troksnim.
Trokšņa spiediena līmenis: L=20log(p/p0) dB, kur p0 (dzirdamības slieksnis) = 2*10-5 Pa.
Trokšņa līmeni telpā var izmērīt lietojot skalāro metodi vai lietojot aprēķinu metodi. Pastāv trokšņa sliekšņa līmenis un kritērija līmenis, kas nosaka pieļaujamo ekspozīciju uz cilvēku - ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmenis. Ikdienas trokšņa līmenis ietver visus trokšņus, kas ir darba vidē, tai skaitā impulsveida troksni.
Vides troksnis ietekmē lielu skaitu eiropiešu. Sabiedrība uztver to kā vienu no galvenajām vides problēmām. Tas var ietekmēt cilvēkus kā fizioloģiski, tā arī psiholoģiski, traucējot pamata aktivitātes, piemēram, miegu, atpūtu, mācības un sazināšanos. Kaut arī šīs ietekmes uz cilvēka veselību bija zināmas jau sen, jaunākie pētījumi rāda, ka tās parādās pie zemāka trokšņu līmeņa, nekā agrāk tika uzskatīts.
Vides troksnis - nevēlamas un kaitīgas skaņas ārā — izplatās, gan pēc ilguma, gan arī pēc ģeogrāfiskās izplatības.…
