Svārstības un viļņi

Svārstības - kustība, kad ķermenis periodiski novirzās gan uz vienu, gan uz otru pusi.
Piemēri:
a) šūpoles (šūpojoties šūpolēs varam novērot svārstības)
b) atspere (iekarot atsperē ķermeni, varam atvirzīt to no sākuma stāvokļa un tad ķermenis tieksies atgriezties sākuma stāvoklī - rezultātā var novērot svārstības)
Dabā un tehnikā ir ļoti daudz tādu procesu, kas vairākkārt atkārtojas un kuru norises pamatā ir dažāda veida svārstības un to radītie viļņi. Pie šādiem procesiem ir pieskaitāmas skaņas parādības, pulksteņa mehānisma darbība, maiņstrāva elektriskaja ķēdē, elektromagnētiskās svārstības utt.
Svārstību, kad pēc zināma laika ķermenis ieņema iepriekšējo stāvokli un turpināja kustēties, sauc par pilnu svārstību.
Svārstību raksturs ir daudzveidīgs, bet to aprakstam izraudzīti tādi lielumi, kas vienlīdz pielietojami visām svārstībām. Lai vienkāršāk izskaidrotu šo lielumu fizikālo jēgu un izpētītu matemātiskās sakarības, kas apraksta svārstību procesus, apluko visuzskatāmāk novērojamu gadījumu – mehaniskās svārstības. Tāpēs mācību par svārstību un viļņu procesiem ir mērķtiecīgi sākt ar mehānisko svārstību īpatnību noskaidrošanu.
Svārstības var iedalīt mehāniskajās un elektriskajās svārstībās.…