Teorētiskais pamatojums.
Par emisijas spektru sauc cietvielas, šķidruma vai gāzu izstaroto elektromagnētisko viļņu sadalījumu pa viļņa svārstību frekvencēm vai viļņa garumiem . Emisijas līnijspektrā atbilst atomu kvantu pārejā izstaroto kvantu enerģijai .Lai iegūtu spektru izmanto gaismas dispersiju vai difrakciju. Katra ķīmiskā elementa atomiem ir savs noteikts viļņa garuma starojums, kuru izstaro tikai šis ķīmiskais elements.
Spektrus iedala - līnijspektros, joslu spektros un nepārtrauktajos spektros.
Vielas, kuras ir atomārā gāzveida stāvoklī izstaro līnijspektrus, jo nenotiek vielas atomu mijiedarbība.
Joslu spektri sastāv no savstarpēji atdalītām joslām, kuras atdala tumšas atstarpes. Un katra no joslu spektra joslām sastāv no daudzām salīdzinoši tuvu esošām spektrāllīnijām. Joslu spektra novērošanai izmanto vielas tvaika apspīdēšanu liesmā vai tā spīdēšanu gāzizlādes caurulē , tāpat kā līnijspektram.
Nepārtrauktie spektri ir spektri, kuros ietilpst visu garumu viļņi. Šādi spektri raksturīgi cietā vai šķidrā stāvoklī esošiem .
Enerģijas sadalījuma atkarībā no starojuma frekvences dažādiem ķermeņiem mainās.
…
