Šķidrie kristāli

Pētīt šādu vielu stāvokli viņu pamudināja austriešu botāniķis Frīdrihs Reinicers, kurš 1888.gadā Vīnes ķīmiķu biedrībā ziņoja par holesterīna fizikāli ķīmisko īpašību pētījumiem. Reinicers bija ievērojis, ka holesterilbenzoātam ir divi kušanas punkti un, ka šo temperatūru tuvumā novērojami interesanti krāsu efekti. Vielas kristāli vispirms kūst 145,5 C temperatūrā, veidojot duļķainu gaismu izkliedējošu šķidrumu. Paaugstinoties temperatūrai,pie 178,5C šķidrums kļūst dzidrs.

Un tā Otto Lēmans secināja
ka dažām vielām patiešām eksistē stāvoklis, kurā viela nav ne šķidra, ne cieta. šādā stāvoklī vielai ir gan kristāliskas vielas īpašības (piem., dubultlaušana), gan arī šķidruma īpašības (plūstamība).…