Mēs dzīvojām pasaulē, kur notiek dažādas lietas, tāpēc mēs tāpat dzirdam gan skaņas, gan arī trokšņus. Skaņa rodas, ja kāds ķermenis tiek iesvārstīts vai kā citādi uz to iedarbojas. Skaņu viļņi, kas nonāk mūsu bungādiņās ir ļoti niecīgas. Lai skaņa varētu izplatīties un to varētu saklausīt tai nepieciešama viela, kur izplatīties, piemēram, tā var būt gaiss, ūdens, arī cieti ķermeņi- ķieģelis, akmens vai cits ķermenis ar cietu struktūru. Par dzirdamo skaņu pieņemts saukt cilvēka ausij uztveramās svārstības, kas izraisa skaņas sajūtu. Cilvēki izrādās nevar dzirdēt skaņas, kuras frekvence ir lielāka nekā 20000 Hz un mazāka nekā 30 Hz.
Starp dažādām dabā un tehnikā sastopamām svārstību un viļņu kustībām sevišķi svarīga nozīme cilvēku dzīvē ir skaņu svārstībām un viļņiem jeb vienkārši skaņām. Pietiekami teikt, ka mūsu runa, ar kuras palīdzību mums iespējams sazināties citam ar citu, sastāv no daudzām skaņām, kas seko cita citai. Fizikas nodaļu, kas pētī skaņu , sauc par akustiku. Katrai skaņai ir skaņas avots. Skaņu izraisa kustība, jo skaņas avots vienmēr ir kāds ķermenis ,kas svārstās vai vibrē. …
