Pārskats par lādētu daļiņu reģistrēšanas metodēm

Jonizācijas kamera lielākoties ir slēgts ar gaisu vai arī jonizācijas palielināšanai ar kādu smagu gāzi, piemēram , jodu, pildīts trauks, kurā atrodas divi no trauka izolēti elektrodi. Jonizācijas kameras var iedalīt integrējošās kamerās un impulsa tipa kamerās.
Integrējošā tipa jonizācijas kamerās reģistrē nevis atsevišķas daļiņas, bet tām atbilstošo kopējo jonizācijas efektu. Ar šīm kamerām var reģistrēt alfa daļiņas, beta un gamma starojumus. Ja mērāmais starojums ir intensīvs, tad elektrodiem pieliek konstantu līdzspriegumu un starojuma intensitāti nosaka ar tā radīto jonu sātstrāvas stiprumu, ko mēra jūtīgs galvanometrs. Bet, ja mēra mazas starojumu intensitātes, pēc elektrodu uzlādēšanas tos no spieguma avota atvieno. Šajā gadījumā starojuma intensitāti nosaka ar uzlādēto elektrodu sprieguma samazināšanos, ko mēra elektrometrs, atkarībā no laika.
Ja jonizācijas kameru lieto impulsu režīmā, tad tiek skaitīti atsevišķo daļiņu izraisītie jonizācijas strāvas impulsi, tas iespējams, jo katrai daļiņai atbilst savs impulss. Šādas kameras sevišķi piemērotas protonu un α daļiņu reģistrēšanai. Parasti jonizācijas kameru izmanto intensīvu daļiņu plūsmu mērīšanai. Šo kameru pielieto rentgena un gamma staru dozimetros. To var izmantot arī impulsu analizatoros - šī iekārta reģistrētos impulsus šķiro pēc to lielumiem.
…