Apdegšana skar ne tikai dārzā augošus skujeņus un citus mūžzaļos lapu krūmus, bet arī vasaras puķu un dārzeņu dēstus un tos augus, kas no siltākas un ēnainākas ziemošanas vietas atkal tiek pārvietoti laukā. Pie saulainām vietām jāpieradina pakāpeniski! Bīstami ir uzreiz iedot pārāk daudz gaismas, jo uzkarstot un sadegot lapu šūnām veidosies bālgani, sausi un trausli plankumi. Lielākajai daļai lapaino augu zaļā rota diezgan viegli atjaunojās, savukārt skujeņiem, īpaši lēnaudzīgiem, skuju ataugšana ir apgrūtinoša. Sliktākajā gadījumā augi novārgst tiktāl, ka aiziet bojā, bet labākajā – apdegumi veicina tikai atsevišķu dzinumu atmiršanu un nevienmērīgu vainaga blīvumu. Protams, nelielus postījumus var likvidēt ar griešanas palīdzību, tomēr nedrīkst pārsteigties, jo augiem vispirms jādod iespēja atkopties pašiem.
Reizēm pat ar vislielāko piesardzību gadās, ka skujeņi tomēr cieš no saules nelabvēlīgās ietekmes. Galvenais atcerēties, kam jāpievērš uzmanība, lai situāciju nepasliktinātu. Pirmkārt, ja ziemā sniega maz un pavasarī augsne ir sausa, tūdaļ pēc zemes atkušanas skujeņus jāaplej. Katram krūmam uzlej vairākus spaiņus ūdens, lai samitrinātu visu sakņu kamolu. Ja būs pietiekami daudz mitruma, augi vieglāk pārcietīs dedzinošos apstākļus.
Otra svarīgākā darbība atkopšanās laikā ir mēslošana. Pavasarī, kad atsākas veģetācija, apdegušajiem skujeņiem augsnē iestrādā lēni šķīstošu granulēto minerālmēslojumu. Ilgas iedarbības mēslojumā esošās barības vielas augi uzņems pakāpeniski vairāku mēnešu laikā. Protams, var izmanot arī ātras iedarbības šķīstošu mēslojumu. Parasti to lej tieši uz augsnes vai izsmidzina uz skujām vājā koncentrācijā. Skujkoku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus un vircu!!!
Treškārt, jāveic bojāto vietu apkopšana.
…
