Toksiskās zilaļģes ir mikroskopiskas cianbaktērijas, kas tām labvēlīgos apstākļos izraisa dabas parādību, sauktu par „ūdens ziedēšanu”. Zilaļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus, piemēram, zivis, gliemjus, kā arī radīt veselības traucējumus cilvēkiem. Diemžēl, problēma ir ļoti nopietna, -ziedošās zilaļģes smacē Baltijas jūru , kas samazina ūdens caurredzamību, iznīcina faunas un floras sugas, kā arī attur cilvēkus no tuvošanās ūdenim, atbaida tūristus un vasaras atpūtniekus.
Eitrofikācija ir augu pirmprodukcijas kāpināšana, kura tiek izraisīta ar barības vielu koncentrācijas pieaugumu ūdenī un, diemžēl, tās ir eitrofikācijas sekas – ūdenī ieplūstot pārāk daudz barības vielām, tiek veicināta ātri augošo aļģu vairošanās.
Pēdējo 50 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā, kas būtiski izmainījusi jūras ūdens sastāvu – tagad tajā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 1900. gadā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora. Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma – nitrātu un fosfātu – jūra tiek pārsātināta ar barības vielām un tas ir galvenais iemesls zilaļģu ziedēšanai. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkama, kas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai. Vairāku desmitu metru dziļumā jūra ir kļuvusi par bezskābekļa zonu, no kuras ņemtie ūdens paraugi smird kā kanalizācija. Ūdens caurredzamība samazinājusies par trīs metriem, un būtiski izmainījies jūras augu valsts sastāvs, ko bieži var redzēt pat ūdens virskārtā.
Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne – zem aļģu virskārtas tiek nodarīts krietni lielāks kaitējums. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, t.sk. zivīm. Tēma ir aktuāla, jo 70 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tos galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli.
