Ievads
Vilki ir unikāli, grūti izprotami dzīvnieki, daudzos mītos, leģendās un mitoloģijās iesaistīti, slavēti, gan pelti, kā arī radījis ievērojamu bijību un piesardzību pret cilvēkiem. Attieksme pret šo plēsēju visos laikos ir bijusi ļoti dažāda – vieni to ir godājuši kā gudru un spēcīgu dzīvnieku, citi – nīduši un uzskatījuši par konkurentu medībās. Cilvēku negatīvo attieksmi pastiprināja vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem, kā arī ik pa laikam uzbrukumi cilvēkiem. Vilku uzvedība ir ļoti sarežģīta un grūti prognozējama.
Starp zīdītājiem vilku dzimta ir skaitliski mazākā. Tas ietver sevī tikai 7 sugas: vilks, koijots, parastais šakālis, Etiopijas šakālis, svītrainais šakālis, seglotais šakālis. Amerikāņu zoologi uzskata, ka Teksasas, Pensilvānijas un Floridas štatos dzīvo īpaša vilku suga – sarkanais vilks. Pie mums Latvijā sastopami parastie Pelēkie vilki (Canis Lupus), kuru skaits gadu laikā ir ievērojami mainījies.
1. Vilku ārējais izskats.
Vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) pārstāvis. Dzīvniekam ir spēcīgs ķermenis, augsts skausts un relatīvi garas kājas. Vilks pēc izskata ir stipri līdzīgs lielam, kalsnam, pelēcīgam sunim. Tikai vilka kuplā aste nav saritināta gredzenā kā sunim, bet nokarājas uz leju līdz papēžiem. Pamatkrāsa ir pelēka, reizēm ar rūsganu nokrāsu. Vilka apmatojuma nokrāsa mainās atkarībā no gadalaika, dzīves apstākļiem un dzīvnieka vecuma. Divas reizes gadā vilks maina apmatojumu. Purna un kakla apakšdaļa, kā arī pavēdere parasti ir gaišāka. Uz muguras un priekšķepām var būt tumšas svītras. Ķermeņa garums sasniedz 160 cm, skausta augstums līdz 1m. Dzīvnieka astes garums , no 30 – 55 cm. Svars vidēji no 27 – 67 kg.
Ausis smailas, lielas, kustīgas, plati atvērtas un nekad nav noļukušas.
…
