Visam kaut kur ir jāpaliek

Iepakojums šobrīd ieņem ievērojamu vietu mūsu ikdienas dzīvē. Latvijā tā patēriņš ir vismazākais Eiropā – apmēram 80 kilogramu uz vienu iedzīvotāju, no kuriem 35% veido stikls, 32% papīra un kartona iepakojums, 22% dažādas plastmasas, 5% koka iepakojumi, 3% metāla un 3% cita veida iepakojums. Un katrs no šiem materiāliem ar laiku nolietojas un tā rezultātā notiek dažādas reakcijas, kas būtiski ietekmē mūsu apkārtējo vidi. Atkritumiem ir daudzveidīga ietekme uz vidi, un dabas procesi šo iesārņojumu izplata dabas vidē (atmosfērā, hidrosfērā, Zemes garozā), kā arī ietekmē kultūrvidi.
Atkritumus ierokot zemē notiek to tālākā sadalīšanās. Tādā veidā dažādas vielas izplūst un pārvietojas ar pazemes ūdeņiem. Atkritumu apglabāšanas vietās izšķīstot toksiskajām vielām un dažādām organiskajām vielām notiek augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana un saindēšana. Šī piesārņošana var radīt virszemes ūdens tilpņu aizaugšanu, piesārņot dzeramo ūdeni. Dažu atkritumu bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās kaitīgas viela, piemēram, metāns, kas ir eksplozīvs.
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur svinu, kas var kaitīgi ietekmēt nervu sistēmu, oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdus, kuri izraisa skābo lietu un smogu (dūmu un kaitīgu gāzu migla vai plīvurs virs pilsētas).…