Tauriņi jeb zvīņspārņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Tie ir gan nelieli, gan ļoti lieli kukaiņi, jo to spārnu plētums ir no 3 mm līdz 30 cm. Pieaugušajiem tauriņiem ir 2 pāru spārnu, kas ir klāti ar zvīņām un parasti ir raibi krāsaini. Spārni plēvveidīgi, plati, retāk šauri. Bieži spārnu ārmala ir nelīdzena vai ar gariem izaugumiem. Lidojumā abi spārni darbojas vienlaikus. Galva ieapaļa, mazkustīga, ar labi attīstītām fasetacīm. Viens pāris taustekļu, kas var būt ļoti dažādu veidu, kas tēviņiem tie ir labāk attīstīti. Apakšžokļi vairākumam ir pārveidojušies par sūcējsnuķi, ar kura palīdzību pieaugušie īpatņi galvenokārt iesūc nektāru, dažreiz ūdeni, kā arī ievainotu koku vai augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni, barojas ar ziedputekšņiem. Atsevišķiem tauriņiem sūcējsnuķis ir maz attīstīts vai nav nemaz, tādēļ viņi nebarojas vispār. Tauriņiem ir cieši tverošas ejkājas. Daudziem uz tām mēdz būt garšas receptori.
Tauriņi ir kukaiņi, kas attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, tādēļ tiem ir četras attīstības stadijas – ola => kāpurs => kūniņa => pieaudzis kukainis. Tauriņu kāpuri ir tārpveidīgi, galvenokārt augēdāji, tādēļ tiem ir grauzējtipa mutes orgāni. Kāpurstadija var ilgt no 1½ dienas līdz vairākiem gadiem. Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu attīstās divas vai vairākas paaudzes gadā, vairākumam tomēr tikai viena. Pieaugušo īpatņu mūžs ilgst no dažām stundām līdz dažiem mēnešiem.
…
