Pēc 1983. gada datiem, Latvijā ligzdo 216 putnu sugas. No tām tikai 14 sugas ir nometnieki, kas visu gadu pavada vienā un tajā pašā teritorijā, – mednis, rubenis, meža irbe, krauklis, ūpis, meža pūce, žagata, ... Pārējās sugas, lielākā vai mazākā mērā aizceļo no savas izšķilšanās vai ligzdošanas vietas. Vairums mūsu faunas putnu regulāri vienā un tajā pašā laikā aizceļo uz ziemošanas vietām. Tūkstoš un varāku kilometru attālumā, bet pavasarī atgriežas atpakaļ. Tādus putnus sauc par gājputniem. Pie tiem pieder dažādas ķauķu sugas, meža strazdi, pīles, zosis, dzērves, dažādas tārtiņu un tilbīšu sugas u. c.
Citas putnu sugas nelabvēlīgos gadalaikos klejo, turklāt klejojumu attālumu noteic ziemas raksturs un pieejamās barības daudzums. Pie tādiem putniem, t. i., klejotājputniem, pieder krustknābji, cigļi (dadzīši), svilpji, ķivuļi u. c.
Ir arī tāda putnu grupa, kam raksturīgas invāzijas – neregulāri masveida ceļojumi ārpus ligzdošanas teritorijām. Cēloņi, kuri izraisa invāzijas, vēl nav pilnīgi noskaidroti, var tikai piebilst, ka tie saistīti ar strauju sugas savairošanos tās dzimtenē un barības nepietiekamība.…
