Kallu dzimtas telpaugi

Daudzgadīgie lakstaugi parasti ir ar stipri lielām lapām. Augu pazemes daļas vairumam sugu attīstītas sakneņu vai bumbuļu veidā. Putekšņlapas 6 (arī vairāk), auglenīca saaugusi no 3 augļlapām. Auglis – oga. Ziedi vārpās vai vālītēs, kuru ietver liela seglapa, ko bieži vien sauc par spārnlapu. Dzimtā ir gandrīz 2000 sugu. Vairums sugu sastopamas tropiskajos apgabalos, kā arī Austrumāzijā un Vidusjūras apgabalā. Latvijā savvaļā bieži sastopamas divas kallu dzimtas sugas: kalmes – Acorus calamus L. un purva cūkauši – Calla palustris L. (ziedkopa ar spārnlapu līdzinās miniatūram dižkallu ziedam). Daudzas kallu dzimtas sugas ir indīgi augi, kā arī ārstniecības augi. Vairākas sugas ir svarīgi uztura augi. Vairākas ģinšu sugas ir plaši pazīstami krāšņumaugi.
Šie augi izskatās labi gan vieni paši, gan kompozīcijās kopā ar mazākiem augiem. Ģintī ir 90 sugas. Izplatības areāls – tropiskās Āzijas un Austrālijas musonu meži, kur lietus periodi mijas ar sausuma periodiem, pat trīs mēnešus ilgiem. Amorfofalli ir lakstaugi ar bumbuļveida pazemes daļu. No bumbuļa izaug samērā augsts un resns lapas kāts tumši zaļā krāsā ar raibumiem. Lapas kāta galā kā lietussargs paceļas vienīgās lapas plātne, kas ir dziļi plūksnaini dalīta un pēc izskata atgādina kartupeļa lapu. Februārī lielie bumbuļi uzzied.…