Ievads
Augi ir tie, no kā mēs pārtiekam. Protams, ne visi, bet lielākā daļa. Bet, lai augi izaugtu veselīgi, bez slimībām, tiem vajag aprūpi. Tos vajag mēslot, laistīt, pārstādīt u.c. Ja tos nekops, tad nebūs arī ražas.
Pēdējos gados lauksaimnieki ir ļoti satraukušies par dažādām augu slimībām. Tās ir sastopamas visur un ļoti ātri izplatās. Vainīgi ir augļu kaitēkļi – dažādi kukaiņi, kas barojas ar agiem. Tos iznīdēt ir ļoti grūti. Piemēram, kolorādvabole, kas barojas no kartupeļu lapām. Viņa vairojas ļoti ātri un ir izplatīta visā pasaulē. Lai izindētu kolorādvaboles, izmanto indes, protams, no dabīgiem materiāliem, jo ķimikālijas var slikti ietekmēt kartupeļus.
Ķīmiskās vielas nav ieteicamas augu kaitēkļu apkarošanai, jo tās slikti ietekmē augus. Tāpēc vairāk izmanto dabīgās vielas un materiālus, kā arī nekaitīgus pasākumus augu kaitēkļu iznīcināšanai.
Baktēriju lietošana augu kaitēkļu apkarošanai
Kukaiņu dzīvē dažādām baktērijām ir liela nozīme. Tās galvenokārt sastopamas kukaiņu zarnā, kur parasti darbojas kā saprofīti, komensāļi un simbionti. Tomēr daļa mikroorganismu sugu ir kukaiņiem patogēnas. Patogēni galvenokārt ir Eubacteriales rindas pārstāvji, it īpaši Enterobacteriaceae, Micrococcaocae un Bacillaceae dzimtas baktērijas. Mazāk entomopatogēnu sugu ir Pseudomonales rindā.
Entomogēnās baktērijas iedala trīs grupās – obligātie, fakultatīvie un potenciālie patogēni. Obligātie patogēni, kā arī daļa fakultatīvo patogēnu sporas veido, bet visi potenciālie patogēni un viena fakultatīvo patogēnu suga sporas neveido. Tās baktērijas, kas sporas neveido, maz piemērotas bakteriālo preperātu izveidošanai, jo ir ļoti jūtīgas pret sausumu un saules iedarbību. Šīs baktērijas var būt patogēnas arī cilvēkam.
…
