Somijas platība ir 337 tūkstoši km2. No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži – 57%, ezeri – 9% un purvi – 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem.
Somija ir parlamentāra unitāra republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1919.gadā. Vēlāk ir izdarīti grozījumi un papildinājumi. Valsts galva ir prezidents, ko uz 6 gadiem ievēlē divpakāpju vēlēšanās. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un vada Somijas ārpolitiku. Somija ir neatkarīga valsts kopš 1917.gada. Likumdošanas vara balstās uz vienpalātas parlamentu. Augstāko izpildvaru realizē Valsts padome un prezidents. Valsti vada valdība, bet likumus pieņem parlaments, kurš sastāv no 200 locekļiem. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte.
Pašreizējo Somijas teritoriju pirmie cilvēki apdzīvoja uzreiz pēc Ledus laikmeta - aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras. No 12. gadsimta vidus līdz pat 1809. gadam teritorija atradās Zviedrijas sastāvā. 1809. gadā tā kļuva par Krievijas Impērijas autonomo apgabalu.
1917. gada 6. decembrī Somija pasludināja neatkarību, bet 1918. gadā valstī notika pilsoņu karš, kurā savā starpā karoja boļševiku atbalstītie sociāldemokrāti un Vācijas impērijas atbalstītie konservatīvo spēki. …
