Magelāna ceļojumi Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā

16. Martā kuģi piestāja pie Lāzara salām, tur jūrasbraucēji ieguva visu nepieciešamo pārtiku. Sebu salā Magelāns vietējo valdnieku iecēla par Spānijas karaļa vasali, taču, iesaistoties sadursmē ar iezemiešiem, 1521.g. 27. aprīlī gāja bojā Maktanas salā. No visas Magelāna flotes tikai kugis Victoria Huana Sebastjana Elkano vadībā 1522.g. septembrī atgriezās Spānijā. Uz kuģa bija 18 cilvēki. Šī pirmā eiropiešu ekspedīcija apkārt zemeslodei prasīja daudzu cilvēku dzīvību, arī paša Magelāna, bet pierādīja, ka zemes forma ir sfēriska un pasaules okeāns vienots.
Magelāna ekspedīcija izraisīja apjausmi par zemeslodes region un to apdzīvojošo civilizāciju dažādību, kā rezultātā radās kartes, apraksti par jaunatklājumiem. Jūrasceļi arvien ciešāk sasaistīja pasaules daļas un sāka izvērsties saimnieciskā darbība, veidojās pasaules tirdzniecības sistēma, kura bija ekonomiski izdevīgāka, jo bija lielāks preču apgrozījums un mazāki izdevumi. Piemēram, kad Magelāna vadītā ekspedīcija sasniedza Āziju caur Indijas okeānu un gar Āfrikas piekrasti atgriezās Spānijā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus. Visi šie notikumi kopumā kaplpoja par pamatu jaunai politiskai sistēmai- koloniālismam, un veicināja vispasaules attīstību.
…