Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas galējos ziemeļus sauc par Lapzemi (~ 458000 km2 ). Ļaudis, kas dzīvo šajā reģionā izkliedētajos ciemos, sauc par sāmiem ( pašnos. saaml 'a ) jeb lapiem. Viņi ir sastopami arī Kolas pussalas rietumdaļā Krievijā. Kaut arī viņus šķir četru vals-tu robežas, tomēr tā ir viena tauta, kuras dzīvi, tāpat kā pirms simts un tūkstoš gadiem, nosaka ziemeļu daba.
Piederību sāmu tautai apliecina no 50000 – 80000 iedzīvotāju atkarībā no tā, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta piederība šai tautai katrā no sāmu apdzīvotajām valstīm. Norvēģijā mīt ap 0,9 % sāmu no šīs valsts iedzīvotāju skaita, Somijā 0,4 %, bet Zviedrijā 0,2 %.
Antropoloģiskajā ziņā viņi pieder pie laponoīdās rases.
Skolā sāmi mācās somiski, norvēģiski, zviedriski un krieviski, taču viņu dzimtā valoda ir joprojām dzīvā un bagātā urālu valodu grupai piederošā sāmu valoda. Oficiālās varas nievāta visās sāmu apdzīvotajās valstīs, tā tomēr spējusi izdzīvot un pat atradusi sevī spēku veidot pil-nīgi jaunus jēdzienu laukus. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, klonēšana – tas viss ir tautas prātā ieņemts, radot savus – sāmu vārdus.…
