Postošā zemestrīce Indijas okeānā

Pēc pos­to­šās ze­mes­trī­ces In­di­jas oke­ānā, ku­ras iz­rai­sī­tie cu­na­mi viļ­ņi pērn 26.de­cem­brī va­rē­tu būt lau­pī­ju­ši dzī­vī­bu 180 tūk­sto­šiem cil­vē­ku, zi­nāt­nie­ki vēl il­gi pē­tīs, ap­rē­ķi­nās, ko­re­lēs, kā arī sti­hi­ja no­teik­tā lai­ka no­griez­nī mai­nī­ju­si da­bas pro­ce­sus uz pla­nē­tas – kā pār­vei­do­ju­šās oke­āna dzī­les, sa­svē­ru­šies kras­ti, pār­vie­to­ju­šās sa­las. Kā­pēc vie­tā, kur līdz šim nav no­ti­ku­si ne­vie­na vēs­tu­ris­ki zi­nā­ma tik spē­cī­ga ze­mes­trī­ce, pēk­šņi „ pa­vē­rās” ze­me, jau­tā­ju LU Ģeo­grā­fi­jas un Ze­mes zi­nāt­ņu fa­kul­tā­tes ģe­olo­ģi­jas no­da­ļas do­cen­tam Ģir­tam Stin­ku­lim un Lat­vi­jas Vi­des, ģe­olo­ģi­jas un me­te­oro­lo­ģi­jas aģen­tū­ras spe­ci­ālis­tam At­im Mūr­nie­kam.
Oke­āna di­bens mai­nī­jies par 15 met­riem
Ze­mes man­ti­jas aug­šē­jā slā­nī pār­vie­to­jas ap­mē­ram div­des­mit lie­lā­kas un ma­zā­kas li­to­sfē­ras plāt­nes. …