Mārupes iedzīvotāju dzīves un darba telpas izpēte

Mārupes pagasts atrodas Rīgas rajona Daugavas kreisajā krastā un robežojas ar Rīgas pilsētu, Olaines un Babītes pagastiem. Tajā iekļaujas četri ciemati - Mārupe, Tīraine, Jaunmārupe un Skulte – kuros koncentrējas ap 80% iedzīvotāju. Pagasts aizņem 1039,1 ha zemes un to šķērso 3 mazupītes – Mārupīte, Neriņa, Dzilnupīte.
Savu vārdu, kas radies no Mārupītes, pagasts ieguvis 1925. gada 3. augustā, kad 1910. gadā no Olaines atdalītais Bieriņu pagasts tika pārdēvēts par Mārupes pagastu.
Mārupes pagasts veidojies mežiem un purviem bagātā Rīgas pilsētas tuvumā esošajā lauku teritorijā, kur jau no 15. gs. patvērumu meklēja no Vidzemes un Kurzemes izbēgušie dzimtļaudis, lai pēc divu gadu bēguļošanas kļūtu par brīvzemniekiem. 19. gs. sākās lielie līdumnieku laiki - plašāka zemes apgūšana privātmuižu teritorijās. 1920. gada agrārās reformas beigās īpašumu skaits bija pieaudzis par 900% ! Mārupes pagasts bija mazākais, bet visblīvāk apdzīvotais Rīgas apriņķī, tajā notika strauja augšupeja, kad attīstījās dažādi lauksaimniecības virzieni, bija bagāta kultūras, sporta un sabiedriskā dzīve.
Ģeogrāfiskais novietojums.
Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Teritorijas ziemeļu daļā iestiepjas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums. Reljefs veidojies pēcledus laikmetā, Baltijas ledus ezeram un Litorīnas jūrai pārskalojot vai noskalojot ledāja nogulumus. Absolūtā augstuma atzīmes nepārsniedz 15 m vjl. Reljefa formas galvenokārt izveidojušās Baltijas ledus ezera pastāvēšanas laikā baseina seklūdens daļā. Pēc tā regresijas radušās atsevišķas kāpas vai to masīvi, bet zemes virsas pazeminājumos, nevienmērīgas akumulācijas ieplakās – plaši purvāji. Kūdras ieguve vairs nenotiek, jo daļa purvu ir izstrādāti.
Augsnes dabīgā auglība ir samērā zema, lai to uzlabotu ir jāveic augsnes kaļķošana un jāpalielina minērālo un organisko augu barības vielu saturs augsnē.…