1661. gada 19. februārī hercogs Jēkabs no Grobiņas rakstīja savam faktoram Paridanam Ēleram Hamburgā. Par Ēlera iecerēto kuģa „Uzticība” (“Fidelitas”) remontu hercogs raksta, ka to var darīt, ja ir zināma kuģim frakts. “Uzticība” bija fregate ar 20 lielgabaliem 1658./59. gadā ar 130 lastiem rudzu un 20 lielgabaliem atradusies Hamburgā. Iespējams, ka attiecībā uz rudziem varētu būt kāds pārpratums, jo Mombera 1659. gada 14. janvāra sarakstā par Hamburgā esošo “Fidelitas” atzīmēts, ka tā kravnesība ir 130 lastu un tam ir 14 lielgabalu.)
Hercoga Jēkaba rīcībā ir bijis arī kuģis „Skaudība” (“Invidia”). Tā bijusi fregate; 32 lielgabali, 1653. gadā ceļā uz Gambiju holandiešu nolaupīts.
Galiotei „Cavalier” bija divklājs ar 40 lielgabaliem. 1658. gada augustā aizbraucis uz Tobago tikai ar 6 lielgabaliem un 1659. gadā atbraucis uz Holandi.
Kuģis „Gudrība” (“Die Prudentia”) bija fregate ar 34 lielgabaliem. Kuģis „Pacietība” („Patientia”’) bija fregate ar 28 lielgabali.
Kuģis „Islandietis” (The Icelander”) bija galiote ar 15 lielgabaliem. 1658. gadā pārvedis kolonistus uz Tobago, 1659. gada janvārī, 60 lastu liels, bez lielgabaliem atradās vēl Lībekā un tikai vēlāk aizbraucis uz Tobago, ar 15 lielgabaliem. 1661. gada aprīlī un 1662. gadā divreiz izbraucis no Ventspils un Enguri un Kauguriem. 1675. gadā no Ventspils divreiz braucis uz Kopenhāgenu, kur apķīlāts un izlietots kā dedzinātājs; vēlāk dāņi to atdevuši atpakaļ.)
Baltoties uz hercoga Jēkaba Grobiņas perioda korespondencē pētniekiem izdevies atrast pieminētus 13 kuģus, sākoties zviedru iebrukumam hercogistē, no kuriem saglabājušies bija vairs tikai 8. Tie bija diezgan veci kuģi, kuriem bija nepieciešams remonts, to aprīkojums lielākoties bija izsaimniekots vai izlaupīts. Jūrā šajā periodā izgāja tikai 5. Bez šiem 1660. gadā hercogam būs bijuši arī vēl kādi citi kuģi, kuru vārdi hercoga korespondencē neparādās.
Kuģniecības saimnieciski panākumi tomēr neatbilda šim reprezentācijas spožumam. Par hercoga kuģniecības neveiksmēm Dīsburgas profesors Brants jau 1673.gadā rakstīja: „Cik uzzināju, valdībai labi veiktos (finansiāli), ja vien hercogs, kas citādi visu labi uzmana, pārāk nešķiestos ar saviem kuģiem. Tos viņš liek būvēt ar lieliem izdevumiem piejūras vietās, lai tirgotos Anglijā, Holandē un citur.” Hercoga aizraušanos ar kuģniecību arī smagi sajuta zemnieki un Namnieki. Nemniekiem nebija īstas izdevības tirgoties un viņiem maz palika pēc tā, kas bija jānodod valdībai kuģu būvei.
Tomēr kopumā tirdzniecības kuģu būves un manufaktūru uzplaukums Kurzemes hercogistē bija neilgs. Pēc Zviedrijas – Polijas kara (1655 – 1660) Kurzemes hercogistes flote bija cietusi lielus zaudējumus. Kurzemei tika atņemtas arī kolonijas. Hercoga Jēkaba dēla Frīdriha Kazimira valdīšanas gados (1682 – 1698) tirdzniecībā un rūpniecībā iestājās pagrimumus. 17.gs. Kurzemē uzbūvēto floti pilnīgi iznīcināja.
…
