Biotopu noteikšana, izmantojot sugu ekoloģiskās skalas

Kaut arī Stellaria graminea un Trientalis europaea patīk mēreni skābas augsnes, Polygonatum odoratum aug sausās augsnēs, bet Paris quadrifolia aug ēnās, tomēr šīs sugas var būt sastopamas vienā biotopā.

Secinājumi
Klasificējot biotopus, par pamatu parasti ņem tajos sastopamos augus, jo augi ir pamata apstākļu noteicēji. Augi nosaka mikroklimatu, veido augsni un tie ir barība biotopā mītošajiem dzīvniekiem. Pēc tā, kādi augi aug noteiktā vietā var secināt, kādas ir augsnes īpatnības, mitruma līmenis un klimats kopumā, gan arī kādas dzīvnieku sugas biotopā varētu būt sastopamas.
Piemēram, mežu tipus var noteikt pēc mežā valdošajām koku sugām, to botanitātes, kā arī pēc zemsegas sugām un pēc augsnes. Mežu pazinēji pēc augāja var pateikt, kāds audzē ir augsnes sastāvs un mitrums (Znotiņa, 2006).
Ekoloģiskajām skalām arī ir liela nozīme biotopu noteikšanā. Zinot tikai sugu sastāvu biotopā, var noteikt kādi tur ir gaismas, mitruma, augsnes skābuma u.c. pakāpes. Zinot šos ekoloģiskos faktorus, var izsecināt kāds ir biotops. Dažreiz tas ir ļoti svarīgi, piemēram, izstrādājot īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu.
Laboratorijas darba gaitā tika aplūkotas 27 sugas, pēc ekoloģiskajām skalām tika noteikti augu dzīvei nepieciešamie faktori, ka arī noteikts to iespējamais biotops. Visi biotopi tika attēloti horizontālā profilā, kas atbilst izvirzītajam darba mērķim.

…