Ledāju veidošanās un izplatība

Nobeigums
Nākas secināt, ka ledāji ir ledus masa, kas veidojušās atmosfēras iespaidā, un sava svara dēļ pārvietojas uz leju. Ledāju veidošanās visbiežāk sastopama kalnos, jo tajos apgabalos ir vis zemākās gaisa temperatūras un liels nokrišņu daudzums.
Ledāju veidošanās process notiek ilgā laika periodā un tam ir tendence gan samazināties, gan ari palielināties, atkarībā no nokrišņu daudzuma un temperatūras.
Ledus masu kustība rada samērā lielu ārdošu, transportējošu un radošu darbību, kā rezultātā laika gaitā tiek veiktas izmaiņas reljefā. Reljefa izmaiņas būtiski ietekmē dažādu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru darbību. Latvijas mežos ir izveidojusies ļoti liela augšņu dažādība. Latvijas meža tipoloģijā nodala 23 meža augšanas atpstākļu tipus, kas vispusīgi raksturo edafisko un ģeomorfoloģisko vidi (Meža enciklopēdija 2003).
Šobrīd visi Zemeslodes ledāji aizņem apmēram 16. milj. km2 jeb 11% no sauszemes platības.
Zemes reljefa vidošanā ir būtiska nozīme senā kontinentālā apledojuma izplatība, kur pēc nogulumu segas biezības un reljefa īpatnību mainības iespējams izdalīt pa trīs reljefa zonām, izdalot atsevišķi ari apakšzonas ar raksturīgajām īpašībām.
Smaguma spēka ietekmē ledāji var sākt kustēties, kustības ātrums atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, no nogāzes gradienta, ledāja biezuma, gaisa temperatūras, augsnes virskārtas gluduma, ūdens un ieslēgto iežu daudzuma ledū. Ledāji ar augstu iežu sastāvu kustās lēnāk.
…